Lai īstenotu memorandu, veidos kopīgu Latvijas un Igaunijas darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt un vienoties par precīziem sadarbības noteikumiem.
Memorands paredz izveidot Latvijas un Igaunijas sadarbības ietvaru kopīgai peldošās uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtas fraktēšanai, kā arī Paldisku ostas iekārtas (piestātnes) un krasta gāzes infrastruktūras apsaimniekošanai dabasgāzes piegādes krīzes gadījumos.
Paldiskos izbūvētais rezerves sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kas nesen nonācis pilnā Igaunijas valsts kontrolē, sniedz iespēju ātri reaģēt uz īstermiņa un vidēja termiņa dabasgāzes patēriņa svārstībām.
Tāpat šāda sadarbība veicina valsts finansējuma novirzīšanu nākotnes vajadzībām nepieciešamas enerģētikas infrastruktūras izveidei, norādīja ministrijā.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka memoranda parakstīšana ir vēl viens solis drošības situācijas nostiprināšanai Baltijas reģionā. Šī sadarbība ir būtisks garants, ja tehnisku iemeslu vai citu neparedzamu apstākļu dēļ tiek traucētas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes.
KONTEKSTS
Latvija sākotnēji apsvēra iespēju būvēt savu – Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču valdība, balstoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas analīzi, noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
Klimata un enerģētikas ministrija šī gada aprīlī uzsāka sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju par sadarbību kopīgai Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanai.
