Iekšlietu ministrijas 2023. gada budžets – «nākotnes cerību» budžets ar darbaspēka trūkumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Iekšlietu resors jau vairāku gadu garumā samierinājies ar nepietiekamu finansējumu, un, kaut arī 2023. gada budžets viesis cerības, tas joprojām neatrisina darbinieku trūkumu. Nozares ministrs budžetu nosaucis par "cerību budžetu", jo ir iespējas lieliem ilgtermiņa ieguldījumiem nākotnei.

ĪSUMĀ:

  • Nozares ministrs 2023. gada budžetu dēvē par "nākotnes cerību" budžetu.
  • Ministra ieskatā – ar šī gada budžetu ir ļoti lielas ilgtermiņa ieguldījuma iespējas.
  • Joprojām sāpīgs jautājums iekšlietu resorā – darbinieku trūkums.
  • VUGD saņēma aptuveni trešdaļu no prasītā atalgojuma celšanai. 
  • Policija ar šo budžetu sajutusi izteiktāku atbalstu – būs iespēja attīstīt infrastruktūru.
  • Taču algu celšanai policijai neesot piešķirts pietiekami daudz finansējuma.
  • Līdz šim visvairāk apdalītā PMLP saņēmusi 10% algu palielinājumu.

Iekšlietu ministrijas 2023. gada budžets – «nākotnes cerību» budžets ar darbaspēka trūkumu
00:00 / 07:43
Lejuplādēt

Ministrs budžetu dēvē par "nākotnes cerību" budžetu

Pirms nepilna mēneša Valsts prezidents Egils Levits izsludināja Saeimā pieņemto šī gada valsts budžetu. Prezidents atzina, ka budžets nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes. Tiesa, valsts iespējas bijušas gana ierobežotas veselības un izglītības nozarēm, kas gatavojas protesta gājieniem.

Daudz klusāka bijusi iekšlietu nozare, kura jau ilgstoši turēta badā. Kaut arī šī gada budžetā valsts drošība bijusi viena no prioritātēm un nozarei piešķirti miljoni, šī gada budžets dēvējams par nākotnes cerību budžetu, atzina iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").

"Kāpēc arī es neesmu veltījis kaut kādu lielu kritiku un neapmierinātību ar budžetā atvēlēto, – jo ir ļoti lielas ilgtermiņa ieguldījuma iespējas, tā teikt, nākotnē," pauda Kučinskis.

Un patiesi – 23,1 miljons eiro novirzīts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljoni eiro – austrumu robežas infrastruktūras izveidei. Vēl 4,7 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai.

Joprojām sāpīgs jautājums iekšlietu resoram – darbinieku trūkums

Iekšlietu resoram tiek sakārtota darba vide pienākumu veikšanai, taču joprojām sāpīgs jautājums ir darbinieku trūkumus nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ.

"Attiecībā uz atlīdzību, tad teiksim tā – tie ir 30% no tā, ko mēs prasījām dienestam atlīdzības paaugstināšanai," skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.

Kopumā iekšlietu jomā 24 miljoni eiro atvēlēti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai. No šīs summas 5,5 miljoni atvēlēti VUGD. Un vēl pusotrs miljons eiro samaksai par darbu svētku dienās. Kā jau Baltmanis sacīja – tā ir apmēram trešdaļa no prasītā.

Baltmanis norādīja: "Vēl arī prasījām virsstundām mazliet vairāk nekā 4 miljonus eiro. Virsstundām neko mums papildus neiedeva. Tā kā virsstundām mums paliek tie paši 426 000 eiro šim gadam. Janvārī, pirmajā mēnesī, mēs jau izmaksājām 226 000 eiro."

Vaicāts, vai virsstundu samaksai naudas pietiks visam gadam, VUGD priekšnieks skaidroja, ka dienestā ir 11,4% nekomplekts. Uz darbinieku trūkuma rēķina var meklēt papildu naudu. Tomēr tas joprojām nozīmē īslaicīgu depo slēgšanu, visticamāk, līdz gada beigām.

Baltmanis sacīja: "Es domāju, ka līdzīgi kā pagājušajā gadā mēs atradām kopumā 2,2 miljonus eiro virsstundu apmaksai, kas bija uz ekonomijas rēķina, kaut kas līdzīgs būs arī šajā gadā. To nāksies darīt, jo bez šīs īslaicīgās darbības apturēšanas mums neiztikt. Jau līdz martam mums bijušas 449 īslaicīgas darbības apturēšanas. Pārsvarā pa 5 stundām mazāk noslogotajās struktūrvienībās."

Budžetā atvēlētā papildu nauda mēnešalgas celšanai nozīmē vidēji par 10% algas palielinājumu dienestā strādājošajiem. Bet pat ar to dienests atpaliek no vidējas darba samaksas tautsaimniecībā par 34%, skaidroja Baltmanis.

Iekšlietu ministrs Kučinskis atzīmēja: "Ja nebūtu lielās inflācijas, tad, iespējams, arī 10% pieaugums, kas ir šogad un kas ir ieprogrammēts arī nākošajos divos gados, noteikti būtu vairāk jūtams. Visur, arī iekšējai drošībai, dabiski, ka algu pieaugums ir nepietiekošs, lai noturētu kvalitatīvu sastāvu un varētu teikt, ka nekur nav problēmu."

Policijas šefs: Izteiktāks atbalsts ir sajusts

Attiecībā uz kritisko situāciju VUGD ministrs Kučinskis skaidroja, ka priekšā darbs ar brīvprātīgo piesaisti. Tas nozīmētu, ka cilvēki, kuri ir apmācīti, bet ikdienā dienestā nestrādā, varētu reaģēt uz izsaukumiem. Taču tas nav ilgtermiņa risinājums, vien ielāps samilzušajai problēmai.

Ja politikas veidotājiem būtu radusies savlaicīgāka izpratne par atalgojumu nozīmīgumu iekšlietu resora dienestiem, tad "mēs šobrīd nebūtu tur, kur mēs esam", norādīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks: "Šis gads iezīmējas ar salīdzinoši stipri izteiktāku atbalstu, un mēs to sajūtam."

Ar to Ruks galvenokārt domāja ieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā. Policisti ne tikai varēs pārvākties uz jaunām telpām katastrofu pārvaldības centros, bet jaunas mājas paredzētas arī Rīgas struktūrvienībām.

Ruks sacīja: "Beidzot Rīgas samilzušās problēmas tiek risinātas. Tam jau šogad ir paredzēti līdzekļi. Nav pietiekama finansējuma, lai uzceltu jaunas ēkas, bet mēs ejam to ceļu, kas saucas ilgtermiņa telpu noma, attiecīgi pielāgojot policijas vajadzībām. Man ir pamatotas cerības, ka šogad mēs Rīgas pilsētā, kolēģi no Pārdaugavas – Kurzemes un Zemgales iecirkņiem, gan arī centrā no Latgales un Centra iecirkņa varēs jau pārvākties gada beigās, nākamā gada sākumā uz jaunām, pielāgotām telpām."

Policistu algām neesot piešķirts pietiekami

Policijai aptuveni 13 miljoni eiro atvēlēti darbinieku mēnešalgu palielinājumam.

"Paldies par to pašu, bet ar to ir nepietiekami," piebilda Ruks. Policija esot pieprasījusi divtik vairāk, nekā piešķirts.

Sevišķi nepietiekams atalgojums ir izmeklētājiem.

Ruks norādīja: "To finansējumu mēs nedalījām vienādi. Mēs to diferencējām, fokusējām uz tiem virzieniem, kam ir viszemākais atalgojums, lielākā slodze, kur tiešām policisti vairs nespēj savilkt galus kopā, lai kaut kādā veidā viņus spētu uzrunāt tomēr nemeklēt darbu citviet, nebraukt prom uz ārzemēm vai lai neaizietu strādāt uz privāto sektoru. Ar tādu mērķi attiecīgi mēs [algu palielinājām] reaģējošajā policista līmenī, iecirkņa policista līmenī, kārtības sargu līmenī. Augstākais līmenis – vadības līmenis, procentuāli to atalgojuma lielumu faktiski nesajuta."

Pērn dienestu Valsts policijā atstāja 570 amatpersonas. Par aiziešanas iemeslu daļa minēja zemo atalgojumu, nemotivējošu darba vidi un lielo darba slodzi.

Darbinieku trūkumu policija mēģina izlīdzināt ar darba organizācijas izmaiņām reformas ietvaros. 

Jau kopš pagājušā gada nogales notika reformas policijas reģionālajās pārvaldēs – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Reformā pirmā bija Galvenā kriminālpolicijas pārvalde, kurā ir apvienotas struktūrvienības un arī izveidota Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde.

Vidzemes reģionālā pārvalde jau no 1. oktobra pārgājusi uz jaunu modeli, bet no februāra Kurzemes reģiona pārvaldē piecu iecirkņu vietā ir divi – Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes. Reformēta arī Zemgales reģiona pārvalde, kuras paspārnē bija seši iecirkņi, bet no decembra ir trīs. Savukārt Latgalē no 1. marta ir tikai divi iecirkņi. Valsts policijas strukturālo reformu atlicis ieviest tikai Rīgā.

Reformētās pārvaldes pāriet uz grupu vadības principu ar trim virzieniem – reaģēšana, izmeklēšana un prevencija. Reaģējošie policisti ir pirmie, kas ierodas notikuma vietā, jo viņi ir mobili – visu laiku atrodas ārpus iecirkņiem. Reaģējošā policista piemērs ņemts gan no Skandināvijas, gan citām Eiropas Savienības valstīm

Visvairāk apdalītā PMLP saņēmusi 10% algu palielinājumu

Vairāk par 10% mēnešalgas palielinājumu saņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), skaidroja ministrs. Pārvalde esot bijusi visvairāk apdalīta.

"Tur tas atalgojums ir samērojams ar "Lidl" pārdevēja algu. Tas [darba] apjoms ir ļoti, ļoti pieaudzis, un tas pieaugs vēl vairāk, ņemot vērā izmaiņas Imigrācijas likumā. Šobrīd patiešām ir grūti. Mums ir vakantas vietas, bet cilvēki vienkārši nepiesakās," paskaidroja Kučinskis.

PMLP prioritātes šim gadam bijušas papildu amata vietas un atalgojuma celšana. Abas prasības atbalstīja pilnībā. Lai izpildītu Imigrācijas likuma grozījumos noteikto, PMLP tika piešķirtas 48 amata vietas. Šobrīd aizpildītas vien deviņas vakances, informēja pārvalde.

Savukārt, lai pietiktu darbinieku personu apliecinošu dokumentu noformēšanai un izsniegšanai, PMLP piešķīra 50 papildu amata vietas. Vēl neaizpildītas ir 13 vakances.

KONTEKSTS:

2023. gada valsts budžetā iekšlietu jomā 24 miljoni eiro paredzēti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai.

23,1 miljons eiro tiks novirzīts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljoni eiro – austrumu robežas infrastruktūras izveidei.

Vēl 4,7 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti