Tas gan nav palicis nepamanīts, īpašā seminārā uzņēmējiem norādīja Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs.
"Ja runājam par sankciju apiešanas riskiem, varam izdalīt divus lielākos blokus. Tās ir tādas NVS valstis kā Kazahstāna, Armēnija, Azerbaidžāna. Un tās ir trešās valstis, kuras tiešā veidā neatbalsta vai nav saistījušās Eiropas Savienības sankciju piemērošanā; varam minēt Turciju, Ķīnu, Apvienotos Arābu Emirātus, Serbiju," norādīja Markovs.
Pienākums ievērot sankcijas ir ikvienam, ne tikai bankām vai kādiem īpašiem uzņēmumiem.
Turklāt, kā skaidroja Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijā uzņēmumiem jāpatur prātā tas, ka riski ir īpaši augsti: "Tie riski, kas mums ir pēc noklusējuma Latvijā, ir pārāk augsti, lai arī pats privātais sektors, klasiskie uzņēmēji sankciju riskus ignorētu. Krievija ir bijusi pietiekami būtisks sadarbības partneris ārējā tirdzniecībā – importā, eksportā – kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Arī darījumi ar Krieviju finanšu sektorā ir bijuši pietiekami izplatīti; Krievija ir TOP5 darījumu valsts 2021. gadā."
Dienesti nesnauž
Par sankciju neievērošanu Latvijā draud arī kriminālatbildība. Bet kas liecina par mēģinājumiem apiet sankcijas? Biežāk sastopamie veidi ir mēģināt iesaistīt vidutājus un starpniekus, izmantot dīvainas norēķinu formas, piemēram, caur samērā eksotiskām valstīm vai maksājuma veidiem, mainīt īpašniekus vai mēģināt slēpt preču kodus, cerot, ka izdosies dabūt cauri muitai sankcijām pakļautās preces.
Bet jārēķinās, ka arī kontrolējošās iestādes nesēž, rokas klēpī salikušas. Piemēram, DNS analīzes noder pat attiecībā uz kokmateriāliem.
Par kādu no šādiem gadījumiem pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts: "Tika veiktas kokmateriālu DNS analīzes. Bija deklarēti kokmateriāli ar izcelsmi Turcijā. Šie kokmateriāli tika notestēti, un izrādījās šādas sugas tur nav, tā aug Ziemeļeiropā, Krievijas ziemeļos. Bet izcelsme tajos reģionos, kas tika norādīti deklarācijā, ir maz ticama. Faktiski tur ir konstatēts sankciju pārkāpums."
Pīlāts norādīja, ka muitas kontroles šobrīd notiek aktīvi un ar to jārēķinās arī godīgajiem uzņēmējiem. "Šobrīd ir tik daudz pārkāpumu, ka līdzsvaru un godīgu tirdzniecību veicināt ir aizvien grūtāk. Diemžēl cieš arī godprātīgi uzņēmumi laiku pa laikam," atzina VID pārstāvis.
Kam pievērst uzmanību
Bet ko darīt, lai neiekultos nepatikšanās? Edgara Pastara no "Cobalt" pirmais ieteikums – izvērtēt risku, kādi ir mūsu partneri, kādas ir mūsu preces. Un tad vienkārši domāt līdzi notiekošajam uzņēmējdarbībā: vai lietas, kas notiek, ir loģiskas.
"Ja gribat pirkt kokmateriālus, bet patiesībā šādi kokmateriāli konkrētajā valstī neaug. Pērkot koksni, atveriet ģeogrāfijas atlantu un apskatiet, kas šajā valstī pieejams. Jāsaprot, vai šajā valstī pēc jūsu precēm vispār ir pieprasījums. Varbūt ir valstis, kurās reliģisku vai tradīciju dēļ šādas preces vispār nelieto un tām nav tirgus. Tas nozīmē – ja jūs tās eksportēsiet uz turieni pietiekami lielā daudzumā, tās nonāks citā valstī," sacīja Pastars.
Darījumu partnerus vērts pārbaudīt vietējos reģistros, un noder arī "Google" meklētājs, lai saprastu, pēc kā izskatās mājaslapa, vai adrese eksistē, ko par šo uzņēmumu saka un vai sadarbība būs loģiska.
"Mums bija gadījums – kafejnīca vēlējās importēt motorzāģu lietas. Skaidrs – tas neatbilst darbības veidam. Vai preces piegādes maršruts ir loģisks? Piemēram, prece tiek piegādāta no Ķīnas caur Latviju uz kādu Vidusāzijas valsti. Kāpēc?" pauda Pastars.
Augsti riski, arī pasta sūtījumos
Katrā ziņā sliktākais ir vienkārši pārkāpt vai apiet sankcijas un cerēt – neviens nepamanīs. Risks, ka kāds cits ziņos par jūsu pārkāpumu, ir augsts. Par to ziņo gan tie, kam ir uzlikts pienākums ziņot par aizdomām, gan citi brīvprātīgā kārtā.
"2022. gada janvārī un februārī ir attiecīgi četri un viens ziņojums. Pēc tam jau kopš pirmās sankciju kārtas no Eiropas Savienības attiecībā pret Krieviju un Baltkrieviju ziņojumu skaits pakāpeniski palielinājās. Iepriekšējā gada novembrī jau bija 50 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, šogad janvārī 29, februārī – 34. Un nekas neliecina par to, ka šī dinamika samazināsies," piebilda Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta.
Turklāt sankcijas jāievēro visiem, tostarp saņemot privātus sūtījumus no Krievijas.
Un tad, kā skaidroja Atis Pīlāts, sliktākais ir mēģināt slēpt pēdas. "Konstatējot, ka tur [sūtījumos] ir sankciju preces, mēģina mainīt kodus, iesniegt atkārtoti. Es gribētu aicināt nopietni pret to izturēties, jo sistēmā viss tiek reģistrēts un tādā veidā cilvēki paši sakārto pierādījumu kopumu, kas var izvērsties pret viņiem kriminālprocesa veidā.
Paradokss ir tāds, ka dažs pasta sūtījuma saņēmējs kriminālprocesam ir tuvāk nekā dažs labs oligarhs," sacīja Pīlāts.
Jāatceras, ka to sankcijām pakļauto preču saraksts, kuras no Krievijas ievest Latvijā nedrīkst, ir garš, tostarp cigaretes, jahtas, ziepes, kaviārs, zobupastas, kompasi. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā saraksts ir uz 13 lapām.
KONTEKSTS:
Reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu, valstis piemērojušas sankcijas Krievijas uzņēmumiem, bankām, precēm, nozarēm un personām. Par atbalstu Krievijai sankcijas piemērotas arī Baltkrievijai.
Eiropas Savienība bijusi viena no aktīvākajām sankciju piemērotājām, kopš kara sākuma apstiprinot jau 10 sankciju paketes.
