Tāpat secināts, ka Satiksmes ministrija (SM) 2022. gadā ir mēģinājusi neuzrādīt valdībai patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu. Vienlaikus SM jau pirms gada bija lēsusi, ka projekta izmaksas ir kāpušas līdz 3,4 miljardiem.
Kopumā komisijas starpziņojumā ir apkopoti 13 secinājumi, savukārt priekšlikumus projekta turpmākajai attīstībai komisija plāno sniegt gala ziņojumā.
Vēl saistībā ar "Rail Baltica" pirmdien, 11. novembrī, tapis zināms, ka Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi sūdzību no Turcijas uzņēmumu apvienības "IC Ictas Insaat Sanayi" un "Doguş Insaat", kas dzelzceļa līnijas pamattrases būvniecības iepirkumā bija zaudējuši drošības risku dēļ.
Proti, no Valsts drošības dienesta rekomendācijas nepārprotami izrietēja, ka līguma slēgšana ar pieteicēju radītu risku valsts drošībai.
Tiesa par nepamatotu atzina arī prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Jau ziņots, ka būvniecības līgums noslēgts ar pilnsabiedrību "E.R.B. Rail Baltica JV", kurā ietilpst Francijas, Polijas un Itālijas uzņēmumi.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes – līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
