"Latraps" aktīvi gatavojas pirmajam publiskajam obligāciju piedāvājumam, kurā varēs piedalīties gan Latvijas, gan citu valstu investori. "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks pastāstīja, ka kooperatīva lēmumu izlaist obligācijas noteica investīciju projekta mērogs.
"Mūsu iecerētais zirņu pārstrādes rūpnīcas projekts tehnoloģiju ziņā ir 21. gadsimta vidus projekts. Mēs izmantojam šobrīd pasaulē modernākos, labākos un pie kvalitatīvākā produkta vedošos tehnoloģiskos risinājumus, ieceres un iekārtas," pastāstīja Strīpnieks. "Līdz ar to arī apjoms šāda veida rūpnīcai ir ļoti vērienīgs. Mūsu kopējais investīciju apjoms zirņu pārstrādes rūpnīcā pārsniegs 130 miljonus eiro, kas ir milzīgs skaitlis. Šis investīciju projekts būtu liels arī Centrāleiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur nu vēl Latvijā. Mūsu uzdevums ir šo projektu finansēt tādā veidā, ka mēs nevienu brīdi nepazaudējam Latvijas puses, Latvijas kooperācijas kontroli pār šo projektu."
Paredzēts, ka "Asns Ingredient" jaunās ražotnes būvniecību sāks jau 2024. gada nogalē. Patlaban obligāciju emisijas informācijas dokuments vēl ir saskaņošanas stadijā un sīkāku informāciju plānots sniegt līdz novembra beigām. Obligāciju emisiju kooperatīvs ir pilnvarojis organizēt "Signet Bank".
Strīpnieks atklāja, ka, publiski izskanot informācijai par plānoto obligāciju emisiju, interese ir gan no Latvijas, gan Baltijas un Eiropas līmeņa investoriem. Pagaidām gan viņš neatklāja, cik lielu finansējumu plānots piesaistīt, izlaižot obligācijas.
Projektam pievienojies stratēģiskais partneris, Vācijas pārtikas industrijas uzņēmums "Pfeifer & Langen", tiek gaidīts arī Holandes uzņēmums un, emitējot obligācijas, finansējuma rūpnīcas būvniecībai pietikšot.
Jaunā rūpnīca ražos zirņu olbaltumvielu produktu, pastāstīja Strīpnieks.
"Mēs runājam par tuvu 100% tīrības zirņu proteīna izolātu, kas ir šķidrums, un tālāk izmantojams par pamatu visa veida pārtikas produktu ražošanā. Tāda līmeņa tehnoloģiskā risinājuma un tādas kvalitātes produkta ražošana ir novitāte ne tikai Latvijā un Baltijā, bet šobrīd tam nav precedenta arī Ziemeļeiropā," uzsvēra Strīpnieks.
"Latraps" soli pozitīvi vērtē Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks, atzīmējot, ka šis ir pirmais publiskais kāda lauksaimniecības uzņēmuma obligāciju piedāvājums Latvijā. Baltijā gan tādi jau ir bijuši.
"Pēdējā laikā obligācijas ir kļuvis ļoti populārs instruments. No vienas puses, ir gan investoru pieprasījums, tāpat uzņēmumi aktīvi izmanto iespēju piesaistīt līdzekļus no investoriem, nevis no vienas konkrētas bankas vai banku sindikāta," sacīja Peisenieks. "Šāds piedāvājums arī nozīmē, ka uzņēmumam ir salīdzinoši lielāka rīcības brīvība. Pārtika ir pirmās nepieciešamības prece, un var teikt, ka kaut kāda skaidrība par nākotni varētu būt. Taču jārēķinās, ka neviena investīcija nav simtprocentīgi garantēta. Gadās, ka notiek citi notikumi, kurus nevar ietekmēt."
Peisenieks pieļauj, ka investoru noskaņojumu varbūt varētu ietekmēt Lietuvas lauksaimniecības uzņēmuma "Auga" potenciālas finanšu problēmas, un obligāciju investori ir nobažījusies. Peisenieks tomēr cer, ka tas būtiski neietekmēs "Latraps" obligāciju emisiju.
