Pašvaldība uzskata, ka ir pamatoti savā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles tuvāk par 150 metriem no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, reliģiskajām iestādēm, pasta struktūrvienībām, kredītiestādēm un sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām, izglītības, sporta iestādēm un daudzdzīvokļu namiem.
Noteikumi attiecas uz jebkurām jaunām iniciatīvām azartspēļu biznesa paplašināšanā Daugavpilī, bet faktiski skar arī visas deviņas šobrīd Daugavpilī esošās spēļu zāles, kuru slēgšana esošajā darbības vietā var notikt pēc pieciem gadiem. Tieši šāds periods ir noteikts Satversmes tiesas lēmumā, lai uzņēmēji varētu rast citus biznesa modeļus.
Lēmumi par katras iestādes slēgšanu tiks pieņemti jau tuvāko mēnešu laikā.
Daugavpils domes deputāti jau pirms 11 gadiem – 2013. gadā – pieņēma lēmumu, kas regulē azartspēļu biznesu, proti, ka esošais azartspēļu zāļu skaits nav palielināms. Līdz šim laikam Daugavpils pašvaldībā nemainīgi darbojas deviņas spēļu zāles, bet dome šajā laikā ir pieņēmusi virkni noteikumu, kas vēl stingrāk regulē azartspēļu biznesu pašvaldībā.
"Ir pieņemti domes saistošie noteikumi par azartspēļu zāļu pilsētas teritorijā izvietošanu, un tie ir domāti turpmākajām jaunām spēļu zālēm," pastāstīja Daugavpils domes Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Marina Dimitrijeva. "Deputāti ir izvērtējuši, ka par 150 metriem tuvāks attālums no dzīvojamajām mājām, no izglītības, sporta, kultūras iestādēm, no kredītiestādēm ir tieši kaitīgs mūsu iedzīvotajiem un attīsta atkarības risku."
Stingrākie ierobežojumi azartspēļu jomā daugavpiliešu vidū gan raisa atsaucību, taču ne pārliecību, ka situācija varētu uzlaboties. Pastāv bažas, ka, pazūdot azartspēlēm pilsētas centrā, tās parādīsies citur, turklāt iespēja spēlēt arvien būs internetā.
Daugavpilietis Juris savulaik bija biežs klients šajās spēļu zālēs, kur zaudējis ne mazums naudas, un viņš iestājas par to izskaušanu. Saruna ar Juri notiek metrus piecpadsmit no vienas šādas zāles, kurai garām viņam nākas ceļu mērot ik dienu, tikai Juris priekš sevis ir pieņēmis lēmumu, tur vairs nekad neiegriezties, kaut arī redz, ka apmeklētāju šajā zālē netrūkst.
""Esmu zaudējis tūkstošus. Atteicos es no šīm spēlēm, mani pat ar striķi tur iekšā vairs neievilks," uzsvēra Juris. "Bet te nāk iekšā dažādi cilvēki, gan veci, gan jauni. Lūk, redziet, tagad ienāca, viņam jau gadi 60, ko viņš tur – alu iegāja iedzert? Protams, ka ne, nemūžam tam nenoticēšu. Fakts, ka iet spēlēt; es pats jau piecus gadus nespēlēju un negribu."
Ne katram ir tāds gribasspēks un spēja nepakļauties kārdinājumam ienākt naktīs koši izgaismotajos azartspēļu objektos.
Iedzīvotāji no tā ir jāpasargā, un atkarību no azartspēlēm mazināšana ir viens no galvenajiem Daugavpils domes argumentiem, lai izskaustu šo biznesu no pilsētvides publiskās telpas.
Noteikumus par 150 metru attālumu no dažādām publiskām iestādēm var attiecināt arī uz jau esošajām deviņām spēļu zālēm pilsētā, atzīst Marina Dimitrijeva.
"Tagadējās jau esošās spēļu zāles tiks vērtētas individuāli. Par katru no tām tiks izdots atsevišķs administratīvais akts, kurā būs izvērtēta katras no šīm zālēm kaitīgā ietekme," paskaidroja Dimitrijeva. "Pašlaik pilsētā ir deviņas aktīvi darbojošās spēļu zāles, un tuvāko divu mēnešu laikā tiks sagatavots jau pirmais administratīvais akts, pirmais domes lēmums arī par kādas zāles slēgšanu."
Noteikti tiesāties sola azartspēļu komersanti, kas ar Daugavpils domes stratēģiju spēļu zāļu slēgšanā nav mierā, un katru gadījumu plāno pārsūdzēt.
To publiski ir paudis gan Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks, gan kompānijas "Klondaika", kurai Daugavpilī šobrīd ir divas darbojošās spēļu zāles pilsētas centrā, pārstāvis Matīss Batarags.
"Mūsuprāt, šis balsojums pašvaldībā par azartspēļu slēgšanu nav pietiekami tiesisks, to ir pierādījuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, ka šāda azartspēļu ierobežošana pilsētās, kur nav katra vieta konkrēti izpētīta un pamatota negatīvā ietekmē uz iedzīvotājiem," pauda Batarags.
Daugavpils dome uzsver, ka tikai ierobežos azartspēļu biznesu pilsētā, nevis aizliegs pavisam, kā to neveiksmīgi mēģinājušas darīt citas pašvaldības, piemēram, Rīga vai Ķekava,
un gala rezultātā tiesā zaudēja spēcīgajam azartspēļu lobijam. Daugavpils iet citu ceļu, paskaidroja domes Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Marina Dimitrijeva. Pirmkārt, kā to paredz Satversmes tiesa, rast konkrētus argumentus, kādas spēļu zāles negatīvai ietekmei un dot komersantiem piecus gadus jaunu iespēju rašanai.
"To nosaka likums, lai līdzsvarotu uzņēmējdarbības un iedzīvotāju intereses, zāle tiks slēgta tikai pēc pieciem gadiem, lai uzņēmējs varētu pārstrukturizēt savu uzņēmējdarbību un neciestu tik dziļi," piebilda Dimitrijeva.
Tikmēr azartspēļu komersanti uzsver, ka domes lēmuma rezultātā pilsēta zaudēs gandrīz 100 apmaksātu darbavietu, kā arī būtiski samazināsies pašvaldības nodokļu ieņēmumi.
"Pagaidām gaidām, kas notiks tālāk. Mūsu zālē strādā deviņi cilvēki, pie mums pārsvarā nāk iedzīvotāji atpūsties, ir daļa, kas spēlē, un daļa vienkārši atpūšas," stāstīja kāda spēļu zāles "Fenikss" darbiniece. Viņa apšauba, ka ierobežojumi risinās no azartspēlēm atkarīgo cilvēku problēmu, un zaudējumu būšot vairāk nekā ieguvumu.
"Ir arī online kazino, cilvēki tāpat turpinās spēlēt. Tie, kuri ir atkarīgi, vienalga atradīs iespēju spēlēt, brauks uz citām pilsētām," teica "Fenikss" darbiniece. "Tikai cilvēki zaudēs darbu un valsts kasē būs mazāk naudas, vairāk zaudēs gan mēs, gan valsts."
Ieņēmumi no azartspēļu nodokļa pašvaldības budžetā 2024. gada 10 mēnešos ir 56 904 eiro.
Daugavpils domē uzsver, ka azartspēļu bizness pilsētā varēs pastāvēt, tikai tam būs jāmeklē citas vietas – trīs, četru vai pieczvaigžņu viesnīcas, vai arī atsevišķi stāvošas sabiedriskas ēkas vai telpu grupas ar kopējo platību ne mazāku par 1000 kvadrātmetriem, ja visa šī platība tiks izmantota tikai spēļu zāles funkcijām. Taču šāds piedāvājums esošajiem azartspēļu rīkotājiem vismaz pagaidām nešķiet pievilcīgs, apliecina kompānijas "Klondaika" pārstāvis Matīss Batarags.
"Vēl nav atsūtīti pašvaldības lēmumiem, mums būs pieci gadi laika domāt, ko tālāk darīt, taču saprotam, ka ārpus pilsētas, mežā, aiz kapiem taisīt spēļu zāles nav efektīvi," sacīja Batarags.
Iespēju spēļu zāļu vietās atstāt tikai kafejnīcas vai bārus Latvijas Radio uzrunātie daugavpilieši vērtē atzinīgi, jo pilsētā nav citu vietu, kas strādā cauru nakti.
Pagaidām šī socializācija, pat pašiem negribot, nereti arī notiek spēļu zālēs. Kāds būs to tālākais liktenis? Meklēt atbildi uz to azartspēļu rīkotājus stimulēs turpmākie Daugavpils domes lēmumi par katru no deviņām esošajām spēļu zālēm. Pirmos lēmumus paredzēts pieņemt jau tuvākajos mēnešos, bet jebkuras jaunas vietas atvēršanai šī rūpala kopējiem vajadzēs saņemt pozitīvu atzinumu obligātā sabiedriskajā apspriešanā.
