Šādas informācijas apkopošana ir "viens no pasākumiem, lai nodrošinātu komercbanku klientiem un sabiedrībai kopumā pilnīgāku informāciju par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem, veicinot konkurenci un iespējas izvēlēties izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju", paziņojumā medijiem informēja Latvijas Banka.
Latvijas Bankas grafikos aplūkojami gan vidējie eirozonas rādītāji, gan arī zemākās un augstākās noguldījumu un kredītu procentu likmes eirozonas valstīs, t. sk. noguldījumu un kredītu procentu likmes kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Grafikos atainotas gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību (uzņēmumu) noguldījumu un kredītu vidējās svērtās procentu likmes (izteiktas procentos gadā) un to dinamika vairāku gadu garumā.
Pārskats par komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm atrodams sadaļā Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes | Latvijas Banka un tiek aktualizēts reizi nedēļā (nedēļas pirmajā darbdienā).
Latvijas Banka jau vairākus gadus sarunās ar komercbankām neatlaidīgi aktualizē jautājumu par aktīvāku kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju komercbankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām, sniegt lielāku devumu Latvijas tautsaimniecībai.
"Komercbanku kredīti ir nozīmīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa – tas ir svarīgs finansējuma avots uzņēmumiem jaunu biznesa ideju un investīciju realizēšanai. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem gausākas līdzekļu piesaistes dēļ pēdējo 10 gadu laikā būtiski palēninājusies uzņēmumu investīciju aktivitāte un tādējādi arī tautsaimniecības izaugsmes temps. Tas ir veicinājis Latvijas ekonomisko atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, kā arī kavējis konverģenci uz Eiropas Savienības vidējo ienākumu līmeni," paziņojumā norādīja Latvijas Banka.
Finanšu politikas īstenotāji no komercbankām gaida noguldījumu procentu likmju kāpumu atbilstoši eiro procentu likmju kāpumam, konkurenci ierobežojošo komisijas maksu un citu klientu izmaksu samazinājumu, kā arī sagatavošanos kreditēšanas apjoma palielināšanai tautsaimniecības izaugsmes brīdī.
Latvijas Banka ir formulējusi arī savus "mājasdarbus" kreditēšanas veicināšanas jomā, proti, plānots pārskatīt tās regulējuma prasības kreditēšanai, kas tiek uzskatītas par pārlieku stingrām; izvērtēt iespēju samazināt kredītiestāžu sniedzamo informācijas apjomu uzraudzības jautājumos; papildināt analīzi par finansējuma pieejamības situāciju Latvijā un identificēto problēmu cēloņiem u. c. pasākumi.
KONTEKSTS:
Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ceļot bāzes procentlikmi, bankas arī vairāk iegūst no kredītiem, jo daudziem kredītiem ir mainīgas likmes, ko ietekmē ECB procentlikmes, un bankas vairāk iegūst no līdzekļiem, ko tās tur centrālajā bankā, tas ceļ banku ienākumus, bet sadārdzina kredītus.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") martā paziņoja, ka depozītu likmes Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, bet aizdevumu likmes – vienas no augstākajām. Turklāt bankas kūtri kreditē Latvijas tautsaimniecību.
Finanšu ministrijai (FM) pat bija uzdots vērtēt iespēju komercbankām Latvijā piemērot virspeļņas nodokli. FM jāvērtē arī citas alternatīvas, kā sasniegt noteiktos mērķus – lai bankas aktīvāk kreditē, samazina aizdevumu likmes un palielina depozītu likmes.
