Lai arī laukā vēl ziema, dārzu īpašnieki domās jau kavējas pavasarī un gaidāmo dārza darbu sezonas sākumā. Dārzkopība kļūst arvien populārāka, tostarp arī pilsētnieku vidū. Vairākās audzētavās stādiņi jau aug, tomēr citās saimnieki vēl pārdomās, vai straujo energoresursu cenu kāpuma dēļ šogad vērts kaisīt zemē sēklas.
"Nezinām kāds būs tirgus. Mēs esam optimisti, un lielākajai dārzkopju daļai tas ir hobijs. Viņi ir tā pieraduši pie šī darbiņa, ka jautājums ir – vai nu pastāvēt vai bankrotēt," stāstīja biedrības "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš.
Dārzkopjiem drīz būs darbu pilnas rokas. Audzētāji novērojuši, ka pircēji priekšroku dod Latvijā audzētiem stādiem, dārzeņiem un puķēm.
"Jāizdzīvo. Jāskatās, kur un ko var ietaupīt, varbūt kaut kas jādara vēlāk. Īpaši vēlu arī nevar, citādi nebūs ražas. Dārzkopim ir jābūt biznesmenim, tehnologam, diplomātam [attiecībās ar] ar pircējiem, un tai pašā laikā tas ir hobijs, jo nekāda dižā peļņa nav, tas ir dzīvesveids," piebilda Bērziņš.
Augļkopji ar satraukumu gaida, ko nesīs gaidāmais pavasaris. Pēdējos gados pircēju interese bijusi liela.
"Mēs ceram, ka mums vispār būs pircēji, jo pirktspēja krītas. Bet, es domāju, ka jebkuram interesē vietējie augļi un ogas," vērtēja Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.
"Pirktspēja vienmēr ir riskantākais jautājums; cerams, ka cilvēki gribēs apstādīt platības un paplašināt vīna dārzus," teica vīnogulāju audzētājs Ričards Ivanovs.
Dārznieces Orisjas Urtānes-Gajevskas dekoratīvo stādu siltumnīcās vēl valda sals. Pavasari viņa gaida ar lielām cerībām, jo cilvēki vienmēr vēloties priecēt arī acis. "Prognozes ir ļoti labas, cilvēki par stādiņiem sāka interesēties jau janvārī."
Pagaidām dārzkopji saka – lielākās bažas raisa sals, kuru var nomainīt straujš atkusnis un atkal sals. Un, lai arī ziema vēl ir klātesoša, pavasaris vispirms dzimst sirdīs un domās.
