4. studija

4. studija

4. studija

Latvju dainas angļu valodā.

Kā rodas viltus ziņas par labi apmaksātu darbu?

1000 eiro alga strādniekiem kartupeļu fermā izrādījusies preses pīle

Latvijas sabiedrībā un medijos lielu ažiotāžu izraisījusī ziņa par to, ka kartupeļu audzētāji nevar atrast strādniekus pat par 800 līdz 1000 eiro lielu algu, ir izrādījusies preses pīle. LTV raidījums „4.studija” devās meklēt šo leiputriju un noskaidroja, ka tas ir pārpratums un medijos minētais apgalvojums ir nepamatots.

Konkrētajā sižetā kartupeļu audzētāju likstas atklāja kāds lauksaimnieks Mārtiņš Pētersons no Skaistkalnes pagasta, kuram pieder zemnieku saimniecība „Baltiņi”. Tomēr sarunā ar „4.studiju” viņš apgalvoja, ka noticis pārpratums un viņa saimniecībā šāda darba piedāvājuma neesot. 

„Toreiz LNT uzzvanīja, parādīju kartupeļu talku: lūk, talka. (...) Viņi prasa, kā ar darbiniekiem, es saku, ka mums ar darbiniekiem viss ir kārtībā, bet es zinu saimniecības, kur nevar atrast: lopu fermās, jo darbs ir nepateicīgs, bet tūkstotis eiro – es nezinu, vai tas ir pirms vai pēc nodokļiem,” viņš stāstīja.  

Pamanīji nejēdzību? Ziņo 4.studijai!

epasts: [email protected]
Tel. 25644444

SEKO:
facebook.com/4studija
twitter.com/4studija 
draugiem.lv/4.studija

Pētersons gan atteicās atklāt, kas tā par saimniecību.

To, ka kartupeļu audzētāju vidū tādu piedāvājumu nav, apstiprināja arī Latvijas Kartupeļu audzētāju asociācijā.

„Varētu būt, ka lauksaimniecībā kopumā labu speciālistu, kas būtu tā kā speciālists saimniecībā, ka tam tā maksā, es pieļauju, bet nu ne tieši tā, ka kartupeļu audzēšanā – tādu datu gan man nav,” sacīja Latvijas Kartupeļu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Oriģinālā sižeta autors Uldis Āboliņš telefonsarunā ar „4.studiju” stāstīja, ka vēlējies atspoguļot problēmu lauksaimniecībā vispārīgi, ne vienā konkrētā saimniecībā.

Žurnālistikas centra “Re:Baltica” redaktore Inga Spriņģe atzina, ka žurnālistiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai ar vispārinājumiem un skaļiem virsrakstiem nemaldinātu iedzīvotājus.

”Tas, ko mēs esam secinājuši, ka ik pa laikam parādās šie raksti. Bet tad, kad mēs sākam izpētīt situāciju konkrētāk, tad atklājās ļoti daudz to „bet”. Šādās un līdzīgās situācijās vienmēr žurnālistam arī būtu jāpaprasa, kādi ir tie darba apstākļi, kādi ir tie nosacījumi, lai varētu nopelnīt tās lielās summas, jo šobrīd tas tiešām var radīt tādu maldīgu sajūtu, ka, jā, mums ir liels bezdarbs, vienlaikus darba devējs saka, ka viņiem nav darbinieku, redz, kā, visi ir sliņķi, un mēs taču maksājam lielās algas,” sacīja Spriņģe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti