Piecu vides organizāciju un saules enerģijas nozares kopā veidotās rekomendācijas vairāk attiecināmas uz lielāku saules parku būvniecību tieši degradētās un lauksaimniecības zemēs. Tikmēr biedrība "Zemnieku saeima" iestājas pret lauksaimniecībai vērtīgu zemju apbūvēšanu ar saules paneļiem.
Vides aizsardzības vadlīnijas saules parku attīstībai Latvijā būs ceļvedis šīs infrastruktūras veidotājiem, norādīja Pasaules dabas fona vadītājs Jānis Rozītis. Rekomendāciju izstrādē piedalījās biotopu, sugu, augsnes, ainavu, klimata, būvniecības un citi eksperti.
Vadlīnijās, pirmkārt, aicina neizvietot saules paneļus sugu atradnēs un biotopos.
"Viens solis ir pašam pēc pieejamām datu bāzēm izpētīt, kas jau šobrīd ir uz šīs potenciālās teritorijas, kāda ir šī bioloģiskā vērtība. Nākamais solis ir piesaistīt ekspertu, kurš uzreiz arī pasaka - lūk, šī negatīvā ietekme varētu būt tāda, no tās vajag izvairīties -, un paralēli arī sniedzot ieteikumus, kā šo parku var attīstīt, lai tas būtu dabai draudzīgāk. Mēs esam arī paredzējuši, ka 10% no teritorijas ir jākalpo bioloģiskajai daudzveidībai, bet tāpat bijušas plašas diskusijas par sugu migrāciju, gan domājot par koridoriem, gan žoga augstumu un par attālumu starp žogu un paneli, kā arī attālumu līdz zemes virsmai, lai savukārt mazie dzīvnieki varētu pārvietoties," stāstīja Rozītis.
Vides aizsardzības ieteikumi nav orientēti uz jumtu vai stāvlaukumu saules paneļiem, bet gan tieši uz lieliem saules parkiem degradētās un arī lauksaimniecības zemēs, kuru platība ir lielāka par 2 hektāriem.
"Galvenais, ko vēlamies panākt, - novērst saules paneļu attīstību tajās teritorijās, kas ir bioloģiski augstvērtīgas un no ainavas viedokļa svarīgas sabiedrībai. Protams, ideāli, ja šis attīstītājs var identificēt degradētās teritorijas. Bet mēs iesakām šo virzīt arī uz lauksaimniecības zemēm. Šī prakse var būt tāda, ka ir iespēja saglabāt lauksaimniecisko ražošanu un tai pat laikā izvietot saules paneļus," pārliecināts ir Pasaules dabas fona vadītājs.
Vides aizsardzības vadlīniju izstrādē piedalījās arī saules parku attīstītāji Latvijā. Šobrīd Latvijā ir ap 1000 dažāda izmēra saules elektrostaciju, bet pēdējos gados novērojama straujāka izaugsme lielizmēra saules parku būvniecībā. Asociācijas "Saules enerģija Latvijai" izpilddirektors Gatis Macāns stāsta, ka līdz šim ir skaidri tehniskie noteikumi, kas saistās ar pieslēgumiem un būvniecību, bet par ietekmi uz vidi nav regulējuma vai kādi vispārēji ieteikumi.
"Mēs redzam, ka tā ir arī prasība, ko arī ārvalstu investori bieži prasa, lai saprastu, kas ir tas nepieciešamais saules parku attīstībai saistībā ar vidi. Attīstītāji sākotnēji varētu arī skatīties šīs degradētās teritorijas, bet tās tādos apjomos nav pieejamas tik tuvu nepieciešamai infrastruktūrai. Šis ir risinājums par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, bet, ja mēs paskatāmies uz visām lauksaimniecības zemēm Latvijā, un, pat ja izpildītos šis nosacījums un pilnīgi visas rezervētās jauda saules elektrostacijām izbūvēs, tad tas tāpat būtu pavisam niecīgs procents - nulle, komats no visām lauksaimniecības zemes teritorijām. Sākotnēji mēs ar šīm vadlīnijām vēlējāmies iezīmēt tādu kā rāmi iespējamām tālākajām diskusijām ar ministrijām un valsts vides organizācijām un runāt arī par regulējumu," stāsta Macāns.
Savukārt "Zemnieku saeimas" pārstāvis Mārtiņš Trons ir pārsteigts, ka diskusijā par vadlīniju izstrādi nav iesaistītas tās nozares organizācijas, kas iepriekš vairākkārt aicinājušas saules parkus tieši neattīstīt ražošanā izmantojamās zemēs.
Zemnieku ieskatā par saules parku attīstības teritoriju kritērijiem jārunā plašāk.
"Mēs kā lauku uzņēmēji, kā elektrības izmantotāji, kā lauku iedzīvotāji pilnībā atbalstām to, ka ir jāvirzās uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, bet ir jāskatās plašāk. Mēs vairākkārt esam aicinājuši gan Zemkopības ministriju, gan arī KEM [Klimata un enerģētikas ministrija] sēsties pie galda par šo kritēriju noteikšanu. Te ir jāatrod kompromiss, jo pārtikas ražošana ir nacionālās drošības jautājums - tas ir eksporta produkts, būtiska nozare arī lauku reģionu attīstībai un nodarbinātībai.
Lauku reģionos pietiek dažādu vecu fermu, rūpnīcu, un mums ir svarīgi, ka investori sakārto tās degradētās teritorijas - varbūt, lai izpērk no pašvaldībām vai valsts, vai no īpašniekiem, kuriem līdz šim nav bijusi iespēja tās teritorijas sakārtot. Lai viņi [paši] sakārto, uzliek paneļus un viss notiek," iesaka Trons.
Jaunizveidotās vides aizsardzības vadlīnijas saules parku attīstībā gan ir tikai rekomendējošas, bet dabas organizāciju un saules parku attīstītāju ieskatā tās varētu nākotnē integrēt arī normatīvos.
