Kosmoss – ieguldījums ekonomikas pārveidē un sabiedrībā
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga, kura pagājušajā nedēļā piedalījās Eiropas kosmosa samitā Spānijā, stāsta, ka kopējais Eiropas kosmosa budžets ir 1 miljards eiro. Latvija šobrīd piedalās vairākās Eiropas programmās – nacionālajā programmā, tehnoloģiju atbalsta programmā, kosmosa drošības, kosmosa izpētes un Zemes novērošanas attīstības programmā.
"Kosmosa nozare ir reāla augsto tehnoloģiju nozare, un Eiropas Kosmosa aģentūra ar savu ekspertīzi un arī tiešām ļoti lielo pieredzi palīdz Latvijas organizācijām attīstīt gan nepieciešamās kompetences un prasmes, gan arī tehnoloģijas un pakalpojumus," skaidroja Reinberga.
Viņa uzsvēra, ka Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā ir ieguldījums arī ekonomikas transformācijā un virzībā uz krietni augstāku pievienoto vērtību.
"Ieguvēji no Latvijas dalības Eiropas Kosmosa aģentūrā ir virkne sabiedrības grupu – tie ir gan augsto tehnoloģiju uzņēmumi, gan zinātniskās institūcijas, gan universitātes. Arī studenti, skolēni un skolotāji. Mums ir ļoti svarīgi būt daļai no šīs kosmosa politikas, kosmosa vides," uzsvēra ministrijas pārstāve.
Latvijas vērtība – Irbenes radioteleskops
Eiropas Kosmosa aģentūras industriālais koordinators Latvijā Dāvids Štēbelis stāsta, ka kosmosa nozarē Eiropā jau šobrīd strādā vairāk nekā 10 000 uzņēmumu, kas ražo elektroniku un izstrādā programmatūru kosmosa nozares vajadzībām.
Latvija Eiropas mērogā ir unikāla ar savu Irbenes radioteleskopu.
"Ja skatāmies uz 32 metru iekārtām, kas ir Irbenē, – šobrīd tādas ir tikai vēl dažās vietās Eiropā, un es nebaidītos teikt, ka tā ir unikālākā Latvijas infrastruktūra, kas Latvijas valstij pieder,"
pauda Štēbelis.
Tādēļ Latvijas spējas iesaistīties telekomunikāciju biznesā ārpus Zemes, pēc viņa domām, ir nozīmīgas Eiropas mērogā.
"Lai uztaisītu biznesu kosmosa nozarē, mums ir vajadzīgi vismaz 12 gadu. Ir ļoti augstas prasības pret personāla kvalifikācijām, visos šajos uzņēmumos strādā zinātnieki, daudzas prasības saistītas ar kvalitātes kontroli, ļoti augsta līmeņa iekārtas. Es personīgi uzskatu, ka tās kompānijas, kas no Latvijas var kaut ko kosmosa nozarei saražot, ir tādi kā Latvijas dārgakmeņi," izteicās Štēbelis.
Latvijas ieguldījums trīs gadu laikā – 11,5 miljoni eiro
Uzņēmumu "Viratec", kas strādā Irbenes radioteleskopu kompleksā, pirms trīs gadiem dibināja Ventspils Augstskola. "Viratec" tehnoloģiju direktors Mārcis Donerblics stāsta, ka uzņēmumā darbinieku skaits mainās, bet vidēji strādā 8–10 darbinieku, kas nodrošina dažādus satelītkomunikāciju pakalpojumus.
"Lai nodrošinātu komunikāciju ar, piemēram, Eiropas Kosmosa aģentūras vai citu aģentūru, valstu valdību vai privātā sektora kosmiskajām misijām jeb satelītiem un tālākā nākotnē, iespējams, arī astronautu misijām," viņš paskaidroja.
"Citi brauc izpētīt Sauli, citi vēlas atgriezties un nosēsties uz Mēness – šīm visām misijām ir nepieciešams nodrošināt datu pārraidi uz Zemes bāzes stacijām. Misiju atbalsts varētu sākties nākamā gada trešajā ceturksnī," pavēstīja Donerblics.
Lai tehnoloģiski pielāgotu šīs radioteleskopa antenas duālam pielietojumam, arī komunikācijās, ir nepieciešams liels izstrādes un pētnieciskais darbs, ko ir bijusi iespēja veikt kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Ir izdevies izveidot arī partnerību, piemēram, ar Zviedrijas kosmosa korporāciju, kura pārvalda vienu no lielākajiem Zemes bāzes staciju tīkliem pasaulē, turpināja Donerblics.
Trīs gadu laikā Latvija no valsts budžeta kosmosa nozarē ieguldījusi 11,5 miljonus eiro un caur Eiropas Savienības fondiem piesaistījusi nepilnus 2 miljonus eiro, bet Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statuss ļauj arī pretendēt uz atbalstu dažādu projektu ietvaros nākotnē.
