Ar 2017. gada 27. jūnija lēmumu Eiropas Komisija (EK) konstatēja, ka trīspadsmit Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs "Google" savā vispārējās meklēšanas rezultātu lapā ir nodrošinājis priekšrocību sava salīdzinošās iepirkšanās pakalpojuma rezultātiem salīdzinājumā ar konkurējošo salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu rezultātiem.
EK skaidroja, ka "Google" liedza citiem uzņēmumiem godīgu konkurenci un Eiropas patērētājiem iespēju baudīt konkurences augļus.
Tā kā ES Vispārējā tiesa būtībā apstiprināja šo EK lēmumu un atstāja spēkā naudas sodu, "Google" un "Alphabet" iesniedza apelācijas sūdzību ES Tiesā, kura to noraida un tādējādi apstiprina Vispārējās tiesas spriedumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam naudas sods būs jāmaksā.
Tiesa atgādina, ka ar Eiropas Savienības tiesībām tiek inkriminēta nevis pati dominējošā stāvokļa esamība, bet gan tikai tā ļaunprātīga izmantošana. It īpaši ir aizliegta dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu rīcība, kas ierobežo uz sniegumu balstītu konkurenci un tādējādi var nodarīt kaitējumu individuāliem uzņēmumiem un patērētājiem.
Šis ir tikai viens no trim vairāku miljardu eiro sodiem, ko EK pēdējo desmit gadu laikā uzlikusi uzņēmumam "Google", Briselei mēģinot pastiprināt kontroli pār tehnoloģiju nozari.
"Es domāju, ka lieta bija simboliska, jo tā parādīja, ka pat visspēcīgākos tehnoloģiju uzņēmumus var saukt pie atbildības. Neviens nav augstāks par likumu. Tas iedvesmoja regulatorus un politikas veidotājus visā pasaulē rūpīgāk pārbaudīt digitālo milžu darbības," uzsver ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.
Līdzīga tiesas prāva šobrīd norisinās arī ASV.
