Pievienotā vērtība

Elektroauto nopietnāka ienākšana tirgū maina uzņēmējdarbības vidi

Pievienotā vērtība

Vasarīga nozare - saldējuma ražošana; Latvijas jaunuzņēmums "plosās" Āzijā

Darba drošības jautājumus uzņēmumos bieži uztver formāli

Pētījums: darba drošības jautājumus uzņēmumos bieži uztver formāli

Algu kāpums turpināsies, piesaistīt labus, kvalificētus darbiniekus ir sarežģīti – šīs frāzes dzirdam bieži jau vairākus gadus. Varētu domāt, ka tādā jomā, kā darba aizsardzība, darba vides risku novērtēšana un veselīgas darba vietas un vides radīšana ir neapturams progress, taču, diemžēl nekā – pēdējos 10 gadus ir stagnācija, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktora Ivara Vanadziņa pētījumi par darba riska novērtējuma esamību uzņēmumos.

"Kopumā ņemot, tā situācija nav slikta, tā nav pārliecinoši labāka, bet tā faktiski ir diezgan līdzīga. Bet joprojām jāatceras, ka ir liela daļa uzņēmumu, kas [darba vides risku novērtēšanu] nav veikuši vispār. Tā varbūt ir tā daļa, par ko visvairāk tad būtu arī jāuztraucas. Jo mums arī kļūst grūti aizsniegt tos, ko mēs saucam par sliktajiem uzņēmumiem, tādus, kuri paši nav aktīvi, neizprotot jēgu un būtību, un kurus ir ļoti grūti aizsniegt gan Valsts darba inspekcijai, kur nav nodarbināto  pārstāvji, kur nav arodbiedrības, kuri nav darba devēju organizācijās, kas būtiski uzlabo uzņēmumu atbilstību labas darba vides prasībām," tā Vanadziņš ieskicēja jaunākā pētījuma rezultātus Valsts darba inspekcijas (VDI) rīkotā konferencē.

Visbiežāk tādu aspektu kā darba drošība ignorē vai neuzskata par svarīgu mazi, vidēji uzņēmumi, skaidroja eksperts.

"Ne gluži varbūt tādas mājražošanas, bet apmēram tā. (..) Mazs autoserviss, piemēram, var tikpat labi būt šajā kategorijā, kur ir ārkārtīgi grūti trāpīt ar tiem valsts rīcībā esošajiem līdzekļiem. Es nerunāju tikai par tādu kontrolējošo institūciju, bet arī informatīvajām aktivitātēm, ar apmācībām un šāda veida palīdzību un atbalstu. Tie ir tradicionāli jaunākie uzņēmumi, vietējo īpašnieku. Ārzemnieki tomēr ļoti bieži ir vairāk izglītoti un apzinās labas darba vides vērtību," sacīja Vanadziņš. 

Pēc pētnieka domām, ņemot vērā pēdējos pandēmijas gadus, kuri iemācīja lietot dažādus digitālos rīkus, mainīja daudzu priekštatus par attālināto darbu – pārsteidzoši, ka milzīga daļa ignorē attālinātā darba vides drošības aspektus, sistemātisku novērtēšanu, jeb ir uzņēmumi un darba drošības speciālisti, kuri uzskata, ka tā nav nedz viņu daļa, nedz atbildība.

"(..) Aptauja ir vecākajiem darba aizsardzības speciālistiem, tie ir cilvēki ar augstāko izglītību darba aizsardzībā.

Un faktiski redzam, ka gandrīz 40% vēsā mierā pasaka, ka vispār nevajag to darīt [novērtēt attālinātā darba drošību]. Tas nu gan ir vērtējams kā ļoti uztraucošs fakts,

kas acīmredzot prasa papildu iedziļināšanos, informāciju vai izpratni, lai to uzlabotu," klāstīja pētnieks.

Vanadziņš piebilda, ka liela loma darba vides drošībā ir pašiem darbiniekiem, kuriem tas ir jāpieprasa darba devējiem, un gados jaunie speciālisti šajā ziņā ir aiz vien zinošāki un prasīgāki un nekautrējas uz savām tiesībām strādāt drošā vidē ne tikai norādīt, bet arī pieprasīt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti