ĪSUMĀ:
- Lai arī aizliegtas, azartspēļu reklāmas internetā redzamas.
- Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā ir pilnīgs reklāmas aizliegums.
- Interaktīvo azartspēļu biedrība: no patērētāju tiesību viedokļa pilnīgs reklāmas ierobežojums padara nedrošāku azartspēļu vidi.
- Reklāmas asociācija: tagadējais azartspēļu reklāmas aizliegums ir tikai formāls.
- Reklāmas asociācija uzskata – azartspēļu reklāmas ierobežošana būtu jāpārskata.
- Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija: azartspēļu reklāmas aizliegums realitātē nedarbojas.
- Azartspēļu reklāmas aizlieguma apiešanas uzraudzība arī esot problēmjautājums.
- Uzraudzības funkcija ir PTAC kompetencē, kas to neuztver kā prioritāti.
- Uzraudzības funkcija varētu nonākt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārziņā.
- Finanšu ministrija lūgusi starptautiskiem ekspertiem vērtēt, vai saglabāt azartspēļu reklāmas aizliegumu.
Lai arī aizliegta vidē, azartspēļu reklāma internetā redzama
Lai gan Latvijā azartspēļu reklāma ārpus spēļu organizēšanas vietām jau 17 gadus ir aizliegta, līdz ar interneta sniegtajām iespējām tā ir brīvi redzama un dzirdama dažādās pašmāju un ārvalstu interneta vietnēs, kā arī televīzijas kanālos, kas ir reģistrēti ārpus Latvijas.
"Tas izklausās pēc teiciena: nauda nesmird. Bet tas arī liecina par spēļu organizētāju ļoti lielu aktivitāti un to, ka viņi iepriekšējos periodos ir zaudējuši klientus," pārliecināta ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas psiholoģe Elīna Brila.
Proti, pēdējos trīs gados, kopš Latvijā sāka darboties pašatteikušos personu reģistrs, tajā sevi kaut reizi ir iekļāvuši vairāk nekā 46 000 cilvēku. Lielākoties cilvēki sevi reģistrā iekļauj uz minimālo termiņu – gadu. Un pēc tam viņus no reģistra automātiski izdzēš. Patlaban reģistrā ir vairāk nekā 28 000 cilvēku.
Runājot par reklāmu, psiholoģe Brila ir pārliecināta, ka televīzijā vai interneta vidē redzētā reklāma var rosināt atkarīgu cilvēku atsākt spēlēt azartspēles: "Ja es runāju par pašu klientu un viņa atkarību, šo atkarīgo uzvedību, disfunkciju smadzenēs, tad viņam pat nav jābūt Latvijā. Man praksē ir bijuši gadījumi, kad klients ilgi atturas. Viņš patiešām nespēlē, dzīvo kvalitatīvu dzīvi, aizbrauc uz ārzemēm, viesnīcas numuriņā ieslēdz televizoru un ierauga azartspēļu reklāmu, kas tur savukārt nav aizliegta. Jā, un viņš ir rosināts spēlēt, un viņš saka, es nezinu, kas notika, es taču tik ilgi nespēlēju, es ieraudzīju reklāmu, un es vienkārši aizgāju uzspēlēju, un viss. Tas apliecina to, cik viegli rosināmi viņi ir. Atkarība gaida. Pat ja tu nespēlē kādu laiku vai nedzer kādu laiku, varbūt pat daudzus gadus, – viņa gaida."
Latvija – viena no retajām valstīm, kurā ir pilnīgs reklāmas aizliegums
Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Kaspars Rāzna uzsvēra, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā ir pilnīgs reklāmas aizliegums.
"Totāls reklāmas aizliegums ir reti kurā valstī, bet Latvija ir viena no tām. Līdz ar to citas valsts mediji šādas reklāmas pieņem. Tālāk, protams, ja tur nebūs, piemēram, Latvijas operatori, to vietu aizpildīs un jau aizpilda kaut kādā mērā, citās vietās licencētie operatori. Nu, sauksim viņus par nelegālajiem operatoriem," atzīmēja Rāzna.
Proti, tādi azartspēļu operatori, kuriem nav Latvijā reģistrētas licences.
Tomēr Latvijas Radio novērojumi liecina, ka internetā un televīzijā ir redzamas arī Latvijā licencēto azartspēļu operatoru reklāmas.
"Tā kā Latvijas medijos, kas šeit ir reģistrēti, mēs reklamēties nedrīkstam, tad skaidrs, ka it īpaši jaunie operatori meklē iespējas, jo kā gan cilvēki par viņiem uzzinās. Tad ir šie citu valstu mediji, kur mēģina kaut kā par sevi darīt zināmu. Bet vienlaikus apzinās, ka ārā tur ir [tirgus], sauksim to par pelēko tirgu. Ir cilvēku skaits, kas spēlē pie nelicencētiem operatoriem, par laimi, šī proporcija kritās, bet pieņemsim, ka tur vairs nav neviena Latvijas operatora un tikai nelicencētie operatori reklamējas kādā interneta vietnē. Kas notiks? Mēs redzēsim, ka lēnām un nospiedoši atkal augs ēnu sadaļa, jo, protams, viņi tur var reklamēties," pastāstīja Rāzna.
Interaktīvo azartspēļu biedrība: no patērētāju tiesību viedokļa pilnīgs reklāmas aizliegums padara nedrošāku azartspēļu vidi
Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrība rakstiskā komentārā Latvijas Radio akcentēja, ka no patērētāju tiesību un aizsardzības viedokļa absolūts azartspēļu reklāmas aizliegums patiesībā padara nedrošāku azartspēļu vidi, jo licencētie operatori, kas sniedz drošus pakalpojumus, nevar pastāstīt par saviem produktiem pretstatā nelegālajām vietnēm, kurās nedarbojas nekādi atbildīgas spēles rīki, ieskaitot pašatteikušos personu reģistru, bet kuru reklāmas sasniedz Latvijas patērētājus.
Rāzna paskaidroja: "Mūsuprāt, varētu būt Igaunijas modelis, kur ļoti ierobežotā vietā un laikā preču zīmi var atrādīt. Tad nebūtu situācija, ka daži kanāli, kas ir "tur ārā" pieejami, būtu pārbāzti ar reklāmu."
Tāpat Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrība arī pauda, ka pašreizējais azartspēļu reklāmas aizliegums neattiecas uz valsts kapitālsabiedrību "Latvijas loto", kurai pieder ekskluzīvas tiesības uz izložu, loteriju un interaktīvo izložu organizēšanu. Tas pēc nozares domām ir netaisnīgi. Tikmēr Finanšu ministrija Latvijas Radio skaidroja, ka "Latvijas loto" nav kvalificējams kā azartspēļu organizators.
Reklāmas asociācija: tagadējais azartspēļu reklāmas aizliegums ir tikai formāls
Faktu, ka pašreizējais azartspēļu reklāmas aizliegums ir tikai formāls un realitātē spēļu operatoriem iespējas reklamēties pastāv, akcentēja arī Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa, sakot, ka pirms 17 gadiem, kad aizliegums stājās spēkā, tas strādāja, bet, attīstoties internetam, kontroles iespējas aizvien sarūk.
Liepiņa norādīja: "Šie reklāmas tīkli tehnoloģiski ir uzbūvēti tā, ka mēs visi tajos esam kopā saslēgti un reklāma tiek parādīta katra lietotāja gala ekrānā – datorā vai telefonā. Vai to var novērst? Es domāju, ka ne. Latvijas mediji nevar pieņemt azartspēļu reklāmu, likums to aizliedz, bet Latvijas iedzīvotājus tāpat sasniedz šī reklāma. Mēs sākām pētīt, kā tas notiek, un sapratām, ka mierīgi var izmantot šos ārzemju tīklus un to ir ļoti daudz. Faktiski ir grūti izsekot reklāmas un maksāšanas avotam."
Liepiņa ir pārliecināta, ka būtu jāpārskata azartspēļu reklāmas ierobežošana, jo tik un tā šo noteikumu apiet: "Tehnoloģiskais risinājums liedz paredzēt reālus ierobežojumus, un mūsu ieskatā būtu jādomā par pilnīgi citiem risinājumiem. Igaunija jau pirms kāda laika ir gājusi citu ceļu. Citas valstis arī. Nevis absolūts aizliegums, kas tāpat netiek realizēts, bet būtu saprātīgi risinājumi, ko drīkst un ko nedrīkst. Bet mēs līdz tam neesam nonākuši, jo ir sakāpināta attieksme pret šo tēmu kopumā, nevēlēšanas racionāli paskatīties uz problēmas būtību. Mēs tikai dzirdam, ka visi ir neapmierināti, bet realitātē netiek analizēts, kāpēc tas notiek un vai to var novērst."
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija: azartspēļu reklāmas aizliegums realitātē nedarbojas
Arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne atzina, ka azartspēļu reklāmas aizliegums realitātē nedarbojas. Viņasprāt, būtu laiks to pārskatīt, bet darba grupās ikviens jautājums, kas skar azartspēļu jomu, ir kā karsts kartupelis, un atbildīgajām ministrijām lēmumus pieņemt ir grūti.
Birne pauda: "Tie, kas darba grupā var ietekmēt šo viedokli, tai skaitā Labklājības ministrija, Veselības ministrija un Tieslietu ministrija, viņi joprojām paliek pie tā, ka azartspēļu reklāma ir totāli aizliedzama. Mūsu priekšlikums, kad tika rakstītas pamatnostādnes, ka jau 2014. gadā Eiropas Komisija ir pieņēmusi rekomendāciju par patērētāju, konkrēti spēlētāju aizsardzības pasākumiem, un tajā skaitā ir runa par azartspēļu reklāmu un citiem piesaistīšanas pasākumiem."
Un šajās rekomendācijās ir norādīts, ka jebkuram komersantam, kas nodarbojas ar legālu uzņēmējdarbību, reklāma nav aizliedzama. Tas attiecas arī uz azartspēļu nozari.
"Reklāmai ir jābūt, bet ar noteiktiem ierobežojumiem. Attiecībā pret to, kam šī reklāma tiek pārraidīta, laiks, kad to pārraida, kādos raidījumos to var redzēt. Ko vispār drīkst reklamēt. Piemēram, nedrīkst teikt: spēlē azartspēles, un nebūs jāiet uz darbu. Es pārspīlēju, bet tas ir princips. Ikviens totāls aizliegums neko nerisina un vienmēr komersanti vai jebkura fiziska persona meklēs, kā apiet."
Azartspēļu reklāmas aizlieguma apiešanas uzraudzība – arī problēmjautājums
Vēl viens klupšanas akmens esot azartspēļu reklāmas aizlieguma uzraudzība. Patlaban Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai no likuma viedokļa ir sasietas rokas un tai nav tiesību sodīt par reklāmas aizlieguma pārkāpumiem.
Uzraudzības funkciju veic PTAC. Tā vadītāja Baiba Vītoliņa atzina, ka azartspēļu reklāmas pārkāpumu uzraudzīšana nav centra prioritāte.
Vītoliņa sacīja: "Ja man svara kausos ir jāliek visas lietas, kas mums ir jādara reklāmas uzraudzībā, kur mums ir principā viens cilvēks, kas to dara, tad man šobrīd svarīgākas šķiet tabakas izstrādājumu reklāmas, uztura bagātinātāju reklāmas sociālajos tīklos un dažādas influenceru darbības. Savukārt attiecībā uz azartspēlēm ir citas metodes, kā to var apkarot, jo ir jāapkaro ne tik daudz reklāma, jo tā cilvēkam iespējams īpaši daudz neko nemaina un nestāsta, piemēram, ka spēlēšana ārstē vēzi. Pamatā ir jācīnās pret aizliegto darbību. Protams, ja mums būtu pietiekami resursu un mums būtu cilvēks azartspēļu uzraudzībai, bet diemžēl mums nekad nav devuši štata vietas šai uzraudzībai."
PTAC gaida, kad līdz ar jaunajām azartspēļu likuma pamatnostādnēm, kas drīzumā varētu nonākt Ministru kabinetā, šis pienākums pāries Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas paspārnē.
Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdānova norādīja, ka uzraudzības funkcija pavisam noteikti pāries Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas rokās.
Atklāts jautājums vēl ir par azartspēļu reklāmas aizliegumu – saglabāt to vai ne. Finanšu ministrija pasūtījusi starptautisku ekspertu izvērtējumu.
"Mēs esam par samērīgu risinājumu, kas sasniedz rezultātu. Mēs gribam redzēt objektīvu izvērtējumu un tad noteikti piedāvāsim valdībai projektu apspriešanai, un cerēsim, ka nonāksim pie labākā rezultāta. Reklāma nav vienīgā problēma azartspēļu jomā, un visas tās ir ļoti sāpīgas un steidzamas. Mēs gribam aizliegt strādāt 24 stundas diennaktī, gribam palielināt vecumu, no kura var spēlēt, šie jautājumi nav mazāk svarīgi, tie visi ir ļoti degoši. Tāpēc ceram, ka tomēr arī Saeimā šis likums virzīsies ātri," norādīja Bogdānova.
Pirms Saeimas gan azartspēļu likums nonāks valdībā. Finanšu ministrijas pārstāve cer, ka tas notiks šovasar.
