ĪSUMĀ:
- Dabasgāzei reģionā nevajadzētu trūkt; tās cena šobrīd ir samazinājusies.
- Līdzīgi kā dabasgāzei arī šķeldai cena šobrīd kritusies.
- Atbalsta pasākumos par apkuri iepriekš izmaksāts ap 800 miljoniem eiro.
- Ministrs: Ja cenas nemainīsies, plaša atbalsta nākamajā ziemā varētu nebūt.
- Ja tāds būs – tad tikai atsevišķām sabiedrības grupām.
Aizvadīto ziemu gaidījām milzīgām bažām – pietiks vai nepietiks gāzes, šobrīd – situācija pozitīvāka. Darbu līdz ar jaunā gada iestāšanos sācis sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Somijā, kas sniedz vēl vienu alternatīvu Lietuvā esošajai Klaipēdai pie mums nogādāt gāzi. Tādējādi gāzes pieejamība mūsu reģionā, visticamāk, nebūs šķērslis, uzskata par nozari atbildīgais ministrs.
"Mēs esam brīdī, kad viena sezona beidzas un otra vēl nav nākusi. Šajā brīdī parasti notiek sagatavošanās energoresursu iepirkumiem. Mūsu gadījumā iepumpēšana Inčukalna dabasgāzes krātuvē, kas attiecas uz gāzes rezervēm. Šobrīd mēs novērojam, ka Inčukalna izmantošana ir vislielākā pēdējo gadu laikā," sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība").
Nākamais svarīgākais faktors pēc resursu pieejamības – cena.
Runājot par dabasgāzi, pēc tās straujā cenu kāpuma pagājušajā gadā cena par resursu šobrīd mazinājusies.
Pašlaik gan tirgū vairs neesot lielu ilūziju, ka cena varētu samazināties vēl vairāk, tādēļ sācies aktīvs gatavošanās darbs jau nākamajai apkures sezonai, stāstīja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
"Tas šobrīd ir nostabilizējies praktiski tajā līmenī, kā bija burtiski dažas dienas pirms kara. Un tādas īstermiņa svārstības varbūt lejupejošā virzienā mēs varam joprojām pieredzēt tieši pavasarī, bet paļauties uz to, ka tas lēzeni turpinās šādu kritumu, tomēr nevarētu," norādīja Valdmanis.
Latvijā centrālās apkures uzņēmumi sadalāmi trīs segmentos – tie, kuri lieto tikai dabasgāzi, tie kuri lieto dabasgāzi un šķeldu vai arī – tikai šķeldu. Līdz ar to arī šis no sasmalcinātās koksnes ražotais resurss spēlē lielu lomu Latvijas kopējā energoapgādē.
Līdzīgi kā dabasgāzei arī šķeldai cena šobrīd kritusies.
"Ja viss būs tā, kā mēs šobrīd domājam, un nebūs milzīgu pārsteigumu, kā, piemēram, pēkšņi uzbrukumi energoinfrastruktūrai Eiropā vai kaut kādu iemeslu dēļ gāzes piegāžu aptrūkums Eiropai un tamlīdzīgi, tad mēs varētu sagaidīt, ka sekojošajā apkures sezonā cenas šķeldai būs zemākas nekā šajā apkures sezonā tās bija," teica Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Pagājušajās divās apkures sezonās pie ekstremāla energoresursu cenu pieauguma valsts iedzīvotājiem atbalsta pasākumos izmaksājusi ap 800 miljoniem eiro.
Ja cenas paliks esošajā līmenī – plaša atbalsta nākamajā ziemā varētu nebūt. Ja tāds būs – tad tikai atsevišķām sabiedrības grupām.
"Mums ir jābūt gataviem nākamajā apkures sezonā sniegt mērķētu atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras ir vismazāk aizsargātas un kurām draudētu enerģētiskā nabadzība," sacīja Čudars.
Ja cenas paliks esošo prognožu līmenī, lielākajai daļai sabiedrības par apkuri nākamajā ziemā varētu būt jāmaksā līdzīgas summas kā šajā apkures sezonā.
"Ja nebūs valsts atbalsta un, iespējams, ka tāds nebūs, jo energoresursu cenas ir samazinājušās, tarifi iedzīvotājiem, kad viņi salīdzinās savus rēķinus, nemainīsies. Tāpēc, ka šis valsts atbalsts deva šo milzīgo samazinājumu, bet pašlaik, kad ir savukārt energoresursu cenu samazinājums, bet nav valsts atbalsta, tad rēķinos šie skaitļi paliks apmēram līdzīgi," teica Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.
Tomēr jāapzinās tas, ka arī valsts atbalsts ir mūsu visu nauda, kas nāk no valsts budžeta, norādīja Vītoliņš. Tādēļ tendence nākamajai apkures sezonai kopumā vērtējama ar "plus" zīmi.