Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja Evita Valgača stāstīja, ka Latvijā kopš 2009. gada siltinātas un atjaunotas 835 ēkas.
Šobrīd visvairāk nosiltināto ēku ir Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Valkā, Saldū un Jelgavā.
Lai veicinātu energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, EM jau devīto gadu rīko konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā". Konkursā šogad saņemti 33 pieteikumi, un žūrija jau apmeklējusi atjaunotās un siltinātās ēkas Kurzemes pusē.
"Gribētos izcelt tieši Liepāju, Karostas rajonu, kur tika atjaunota daudzdzīvokļu māja, kas bija ļoti bēdīgā stāvoklī. Un šis ir viens no projektiem, kas veicina konkrētā rajona attīstību. Pirms vairākiem gadiem Karostā dzīvoja sociāli nelabvēlīgas ģimenes. Šobrīd šis rajons tiek sakopts, atjaunots, un tur dzīvokļus iegādājas jaunas ģimenes. Tāpat žūriju pārsteidza Ventspils Mūzikas skola, kur bija ļoti pārdomāti energoefektivitātes pasākumi un tehnoloģiskie risinājumi," stāstīja EM pārstāve.
Finansējumu ēku siltināšanai iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodā – 160 miljonus eiro – izsniedza finanšu institūcija "Altum". Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece stāstīja, ka jau nosiltinātas 199 ēkas, bet 688 daudzdzīvokļu māju siltināšana turpinās. Visaktīvāk projektus iesnieguši Rīgas un Pierīgas reģionu iedzīvotāji.
"No Rīgas un Pierīgas mēs esam saņēmuši 45% no kopējā iesniegto projektu skaita, tātad virs 400 projektiem. Otrs aktīvākais reģions ir Kurzeme ar 202 projektiem, seko Vidzeme un Zemgale. Vismazāk projektu esam saņēmuši no Latgales, tikai 44 projektus. Katrai mājai tiek veikts energo audits, lai ietaupītu uz apkuri. Tāpat tiek siltināta fasāde, uzlabots ēkas vizuālais skats un aug mājas vērtība," teica Vērzemniece.
EM Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja Valgača vērtēja, ka daudzas mājas ir ļoti nolietojušās un tas palielina izmaksas, mājsaimniecībām arī trūkst finanšu līdzekļu. Tiek domāts, kā turpmāk programmu uzlabot, lai, piemēram, par būvnieku kļūdām nebūtu jāmaksā iedzīvotājiem.
"Jāpalielina būvniecības kvalitātes kontrole, lai nodrošinātu kvalitatīvas ēkas, jo iedzīvotāji veikuši lielus ieguldījumus. Ja māja pēc tam sāk pelēt, tā nedrīkst būt. Ir konstatētas problēmas gan iepirkumos, gan būvniecībā, un tas rada papildu izmaksas mājas iedzīvotājiem.
Mēs meklējam risinājumus, lai par trešās personas rīcību nav jāmaksā mājas iedzīvotājiem," klāstīja EM pārstāve.
"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Vērzemniece stāstīja, ka, piedaloties "Altum" ēku siltināšanas programmā, var saņemt grantu līdz 50% apmērā no kopējām izmaksām. Piemēram, ja mājas siltināšana maksā 100 000 eiro, var saņemt grantu līdz 50 000 eiro. Viņa vērtēja, ka lielākais izaicinājums, pieņemot lēmumu par mājas siltināšanu, ir spēja iedzīvotājiem vienoties.
"Gribu aicināt nepadoties ar projekta sagatavošanu, savākt mājas iedzīvotāju balsojumus. Un sekot līdzi aktuālajai informācijai, jo, ja ne šī gada laikā, tad nākamajā gadā būs jauna siltināšanas programma, jo Latvijā ir ļoti daudz ēku, kuras nepieciešams siltināt un renovēt," teica "Altum" pārstāve.
Ēku atjaunošanai naudu piešķirs arī no Eiropas Atveseļošanās plāna, līdz ar to ēku siltināšanas programma Latvijā tiks turpināta arī nākamajā ES plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam.
