10 gadi pēc globālās krīzes: pasaulē bažas par jauna «burbuļa» sprāgšanu

Šonedēļ aprit 10 gadi, kopš bankrotēja viena no lielākajām ASV investīciju bankām "Lehman Brothers", piešķiļot uguni globālajai finanšu krīzei. Daļa ekspertu uzskata, ka viens no riskiem ekonomiskajai un finanšu stabilitātei patlaban ir nekustamā īpašuma tirgus, kas kļūst arvien globālāks. Vairākas lielas pasaules pilsētas un reģioni pēdējos gados piedzīvojuši strauju mājokļu cenu pieaugumu, raisot bažas par jauna "burbuļa" sprāgšanu. Latvijā situācija gan tiek vērtēta kā stabila.

Tieši pirms desmit gadiem šajā nedēļā – 2008.gada 15.septembrī – par bankrotu paziņoja viena no lielākajām ASV investīciju bankām "Lehman Brothers", satricinot finanšu sistēmu un aizsākot procesu, kas noveda pie globālās krīzes. Priekšvēstnesis bija augsta riska hipotekāro kredītu krīze Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Dažviet pasaulē strauji sadārdzinās īpašumi

To, kad un kāpēc iestāsies nākamā globālā finanšu krīze, neviens nezina. Taču kā viens no potenciālajiem avotiem tiek skatīts "globālais nekustamais īpašums", saka "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: "Globālais nekustamais īpašums, kas šajā monetārās stimulēšanas laikmetā ir akumulējis pietiekami lielus burbuļus, mainījis globālā nekustamā īpašuma būtību tādā veidā, ka tas jau uzvedas līdzīgi kā finanšu tirgus."

Proti, ja notiek satricinājumi vienā pasaules reģionā, tas var izraisīt ķēdes reakciju un atsaukties citur.

Gašpuitis norāda, ka globālā nekustāmā īpašuma vērtība pārsniedz 200 triljonus ASV dolāru un tirgi ir savstarpēji saistīti. Ir reģioni, kur pēdējos gados veidojušies nekustamā īpašuma burbuļi, saka Gašpuitis.

"Ļoti straujš cenu kāpums ir bijis Stokholmā, Toronto, Vankūverā, Ņurjorkā, arī Austrālijas pilsētās un atsevišķos reģionos Eiropā. Izveidojas ļoti nesamērīgi cenu kāpumi pret to pirktspēju, kas ir vietējiem iedzīvotājiem. Tas arī rada ne pārāk pozitīvas tendences, ka iedzīvotāji šajos cetros, reģionos, kur nevar atļauties mājokli, šo mājokli, šīs vietas pamet," saka "SEB bankas" ekonomists.

Gašpuitis norāda, ka, piemēram, Vankūverā nekustamā īpašuma cenas pēdējos trīs gados ir pieaugušas par aptuveni 60%. Katram reģionam un tirgum gan ir savas īpatnības, uzsver investīciju fonda "NCH Capital" vadītājs Baltijas valstīs Kārlis Cerbulis.

"Vienmēr, kad kaut kas strauji aug, tas var būt milzis uz māla kājām. Īpatnēja lieta par burbuļiem, kā mēs paši arī esam piedzīvojuši, ir, ka burbuļi var daudz ilgāk briest un noturēties, nekā loģiski tam vajadzētu tā būt. Arī mūsu krīzi, kas bija 2007.un 2008.gadā, faktiski tai varbūt vajadzēja notikties 2005. un 2006.gadā, bet tā turpināja briest un augt un bija daudz lielāka.

Par jebkuru reģionālu tirgu ir jāskatās ļoti specifiski, kas tos tirgus ietekmē. Piemēram, ar Vankūveru bija tā, ka ļoti daudz ķīniešu tur pirka īpašumus.

Tad Kanādas valdība vai vietējā valdība ieviesa pasākumus, arī nodokļu pasākumus, kas arī Anglijā ir ieviesti par dārgiem īpašumiem - milzīgi nodokļi uz tranksakcijām. Tas ar laiku sāk bremzēt to tirgu," stāsta Cerbulis.

Eksperti riskus Latvijā pagaidām nesaskata

Runājot par Latviju, Gašpuitis norāda, ka nekustamā īpašuma cenu kāpums ir vērojams, taču tas ir salīdzinoši neliels un nav vērojami pārmērīgi burbuļi vai nesamērības, kādas bija pirmskrīzes periodā. Pašlaik nopietnus riskus šajā jomā nesaskata arī Cerbulis.

Viņš pauž, ka "burbulis uzbriest vislielākais, visstraujāk un visbīstamāk, ja aiz tā stāv nenormāli kreditēšanas apjomi, kā tas bija pirms desmit gadiem".

Latvijā nekas tāds šobrīd nenotiek, vērtē Cerbulis.

"Kopīgais kreditēšanas apjoms Latvijā pret kopproduktu ir zemāks nekā tad, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā. Zemāks procentuālā ziņā nekā pirms 2004.gada. Priekš vienas attīstītās OECD valsts tas ir varbūt viens no rekordzemākajiem kreditēšanas apjomiem. Mums kredītapjoms privātajā sektorā ir zem 40% no kopprodukta. Tas ir tiešām rekordzems. Daudzām valstīm tas ir 70%, 100%, Japānai varbūt kādi 200% vai tamlīdzīgi. Mūs nespiež kreditēšana uz augšu, tieši pretēji, mums ir šausmīgi bremzējies. Un es teiktu, ka tikai pēdējais gads sāk izskatīties pēc normāla nekustamā īpašuma tirgus Latvijā," atzina investīciju fonda "NCH Capital" vadītājs Baltijas valstīs.

Arī globāli viņš nesaskata, ka galvenais riska faktors būtu nekustamā īpašuma burbuļi.

"Vairāk varbūt ir uzbrieduši citi tirgi, piemēram, akciju tirgus ASV, kas ir rekordaugstās cenās, un visi tikai domā, ka viss vēl ies tikai uz augšu un uz augšu.

Ja es kaut kur skatītos vispirms, kas varētu pirmais no kauliņiem krist, tad es šobrīd skatītos uz akciju tirgu," lēš Cerbulis.

Galu galā eksperti Latvijā gan atzīst, ka paredzēt krīzi, tās sākumu un iemeslus ir ļoti grūti, ja ne neiespējami, un to varēs zināt tikai pēc fakta notikšanas.

Raidījumā ''Pēcpusdiena'' Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis un žurnālists Māris Zanders vērtē, ko esam mācījušies no globālās krīzes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti