ĪSUMĀ:
- Ievērojams eksporta kāpums uz Centrālāzijas valstīm sākās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā
- Latvijas uzņēmēji apzinās riskus darbībā Centrālāzijas valstīs
- Muitas pārvaldē nešaubās, ka notiek centieni daļu preču tālāk nogādāt Krievijā un Baltkrievijā
- Eksportējamo preču sarakstā ir dažāda veida elektroiekārtas un to detaļas, ko var izmantot militārām vajadzībām
- Šogad vairāk nekā 2000 gadījumos Muitas pārvalde liegusi preču izvešanu, par sankciju neievērošanu ierosināti 94 kriminālprocesi
- Kur ir sankcijas, tur ir arī sankciju apiešana, saka Eiropas Savienības īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans
- LTV aptaujāto Latvijas deputātu Eiropas Parlamentā viedoklis sakrīt – šis ir caurums, kas jāaizlāpa
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukšanas Ukrainā daudziem Latvijas uzņēmējiem Krievijas tirgus ir ciet – šiem vārtiem atslēga priekšā un vajadzēja meklēt tirgošanās partnerus citās valstīs. Nav noslēpums, ka tie atrasti bijušās un esošajās NVS valstīs – uz tām eksports no Latvijas kopumā ir audzis.
Kopš 2020. gada eksporta pieaugums kopumā ir 43%. LTV izvēlējās padziļinātāk aplūkot Uzbekistānu, Kazahstānu un Kirgizstānu, jo uz šīm valstīm eksporta rādītāji pēdējo gadu laikā ir ievērojami auguši. Absolūts līderis ir Kirgizstāna – pieaugums ir vairāk nekā 500%.
Palūkojot vēl sīkāk dinamiku mēnešu griezumā, redzams, ka eksporta līkne ir vienmēr bijusi pakāpeniski augoša, taču ievērojams kāpums sācies tieši pēc 2022. gada februāra jeb Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā gan ir arī svārstības, taču rādītāji neatgriežas pirmskara līmenī.
Skaidrs, ka daļa šī pieauguma tiešām ir jauna noieta tirgus atrašana.
Pērn Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atvēra pārstāvniecību Uzbekistānā, un kopš tā laika strādā sadarbības veicināšanā.
"Mūsu ekonomiskās attiecības attīstās ar labu tendenci un pieaugumu. Mums aug eksports," teica Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Uzbekistānā vadītājs Georgijs Vojevoda. "Pēc Uzbekistānā īstenotām reformām mums Uzbekistānas tirgus ir atvērts, un mēs un Latvijas uzņēmēji saskatām lielu potenciālu Uzbekistānā kā noieta tirgū Latvijas preču eksportam. Pagājušajā gadā mums bija rezultāts, mēs pabeidzām ar 172 miljoniem eiro. Tas nav tik liels apgrozījums, bet jaunam tirgum tas ir normāls."
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris uzsvēra, ka pārorientēšanās uz šiem tirgiem pavisam noteikti ir notikusi.
"Skatoties, kur Latvija ir bijusi vēsturiski un kādas zināmai uzņēmēju paaudzei ir saites ar dažādiem tirgiem, noteikti, ka šie tirgi ir loģiska, racionāla izvēle daļā uzņēmumu, daļā preču kategoriju," sacīja Lielpēteris. "Šie tirgi ir bijuši diversifikācijas centiens uzņēmējiem, tajā pašā laikā domāju, ka uzņēmēji paši apzinās, ka šie tirgi ir ar zināmu risku porciju. Skaidrs, ka šeit ir diskusija, vai potenciāli tiek tiešā vai netiešā veidā apietas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas."
Ko tad tieši eksportējam uz šīm valstīm? Lielākoties tie ir medikamenti, alkoholiskie dzērieni, pārtikas preces, mēbeles un tekstila izstrādājumi. Šīs preces nav iekļautas sankciju sarakstos un var brīvi cirkulēt. Bet kā ir sankcionētajām, kuru apritei vajadzētu lielāku uzraudzību, lai nenonāk agresorvalstī? Arī šajā sadaļā ir pieaugums.
Grafikā ar sarkano krāsu atzīmēts sankcionēto preču eksports – kā redzams, uz Uzbekistānu tas pieaudzis kopumā par 198%.
Sevišķi ievērojams pieaugums ir Kazahstānā un Kirgizstānā. Ja 2020. gadā tās preces, kas tagad ir sankcionētas, uz Kazahstānu eksportēja par gandrīz deviņiem miljoniem eiro, tad pērn jau 55 miljonu eiro apmērā.
Uz Kirgizstānu eksports audzis gandrīz 50 reižu – no pusmiljona eiro 2020. gadā līdz 26 miljoniem eiro pērn.
Redzot šos skaitļus, rodas jautājums, kā skaidrot šādu vērienīgu pieaugumu, un vai tur nav pamata aizdomām par sankciju apiešanu? Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts nešaubās, ka
notiek centieni daļu preču tālāk nogādāt Krievijā un Baltkrievijā.
"Viens iemesls ir, ka tiek meklēti jauni preču tirgi. Iepriekš, pirms sankciju pieņemšanas, daudzas preces nonāca Krievijā un tad izplatītas klientiem Centrālāzijas valstīs. Tagad šis ceļš ir aizslēgts, un Centrālāzijas valstis pašas mēģina iegūt šīs preces nepastarpināti," eksporta rādītāju pieaugumu skaidroja Pīlāts. "Un noteikti tiek meklēti veidi, kā sankcijām pakļautas preces nogādāt Krievijā un Baltkrievijā, un tas ir viens no veidiem, kā to izdarīt. To pierāda mūsu informācija un sadarbība. Mēs redzam, ka apmēram 60% gadījumu, tas tikai rēķinot 2024. gada deviņus mēnešus, mūsu bažas, ka šīs preces varētu nenonākt šajās valstīs, ir apstiprinājušās."
Šogad vairāk nekā 2000 gadījumu Muitas pārvalde liegusi preču izvešanu, bet par sankciju neievērošanu ierosināti 94 kriminālprocesi.
Kas ir tajās preču kravās, ko tomēr aizved? Sarakstā ir tūkstošiem sankcionētu preču, sākot no luksusa jahtām un jauniem automobiļiem, līdz dažāda veida elektroiekārtām un to detaļām. LTV uzrunāja militāro tehnoloģiju ražotāju, vai šīs preces, kas potenciāli var nonākt Krievijā, ir izmantojamas arī militāriem mērķiem.
"Liela daļa šo detaļu, komponenšu, no tām var tikt izgatavotas karam noderīgas lietas. Daļu, atzīšos, no tāda tipa detaļām izmantojam mēs paši - gan robotos, gan cita veida iekārtās. Tā kā tas saraksts šķiet iespaidīgs," atzina Militāro tehnoloģiju uzņēmuma "LV-Teh" valdes loceklis Uģis Svirido.
"Pamatā šīs komponentes ir domātas civilajai dzīvei. Ja tiktu eksportētas kā militāras nozīmes, būtu nepieciešams atļaujas.
Jau gatavas militārās komponentes šajā sarakstā nav, bet izejvielas gan jā. Gan raķešu zinātnē to izmanto, galvenokārt dronu ražošanā šīs komponentes. Tur ir konkrētas mikroshēmas, čipi, kas ir paredzēti droniem. Te vienīgi šāda lieta, ka Ķīnā šīs komponentes ir pieejamas, kādēļ tās tiek sūtītas caur Baltijas valstīm. Pieļauju, ka Eiropas izstrādājumi, teiksim, Vācijas, ir daudz kvalitatīvāki."
Vai maz ir iespējams aizlāpīt šo caurumu sankciju apiešanai, LTV vaicāja Eiropas Savienības īpašajam sūtnim sankciju jautājumos Deividam O`Salivanam. Viņš uzsvēra, ka tur, kur ir sankcijas, tur ir arī sankciju apiešana.
"Nav tādu sankciju, kas ir 100% neapejamas. Mums arī jāapzinās, ka, lai arī sankcijas ir ieviesusi plaša starptautiska koalīcija – G7, ASV, Kanāda un Lielbritānija, Austrālija, Jaunzēlande, Koreja, Japāna, tās ir vienpusējas sankcijas. Tās nav pilnvarojusi ANO," paskaidroja O'Salivans. "Diemžēl daudzas valstis nepievienojas mūsu viedoklim par Krievijas agresiju un nejūt saistību ievērot mūsu sankcijas. Šīs valstis jūtas tiesīgas turpināt tirdzniecību ar Krieviju. Daļa mana darba ir doties uz šīm valstīm un pārliecināt tās nevis pieņemt visas mūsu sankcijas, bet neturpināt tirdzniecību ar Krieviju, kas uztur militāro rūpniecību."
Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti par sankciju uzraudzību
Arī Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti apstiprina, ka sankciju uzraudzībā ir plaisa, un kontrole ir jāpastiprina.
Kopumā LTV aptaujāto mūsu Eiropas Parlamenta deputātu viedoklis sakrīt – šis ir caurums, kas jāaizlāpa.
Reinis Pozņaks (Apvienotais saraksts) uzskata, ka to var izdarīt, taču tas, ka tas vēl nav izdarīts, liecinot vai nu par nevarēšanu vai negribēšanu.
"Kontrolēt un stingrāk strādāt ar šīm valstīm, ko varbūt Eiropa nevēlas, stingrāk vērsties tā iemesla dēļ, ka tur ir enerģētikas faktors un nevēlēšanās bojāt attiecības ar šīm valstīm. Ja ir Krievijas muitas savienība ar Kazahstānu, Baltkrieviju un Turkmenistānu, ja nemaldos, tad visas preces, kas iet uz šīm valstīm iet arī uz Krieviju automātiski," pauda Pozņaks.
Viņaprāt, galvenais ietekmes punkts ir Eiropas Padome, kur valstu vadītāji par šo tematu var runāt. Savukārt Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai") norādīja, ka
sankciju apiešanā ir lielākā plaisa starp formāli pieņemto un reāli ieviesto. Esot ieviesta virkne iespēju dalībvalstīm apturēt eksportu uz tādām valstīm, kuras nodarbojas ar sankciju apiešanu jeb reeksportu, taču jautājums ir, kā dalībvalsts to izmanto.
"Kas mani tajos datos uztrauc, ka pirmā pozīcija attiecībā uz Kazahstānu ir mašinērija, kas ir pieaugusi. Jautājums, vai tiešām tagad esam sākuši kļūt tik konkurētspējīgi, piegādājot kazahiem mantas, kas ir saistītas ar citu, iespējams aizsardzībai vajadzīgu lietu ražošanu," sacīja Ijabs.
Viņaprāt, ja runa ir par duāli pielietojamām precēm, ir jāpieņem lēmums, ka uz augsta riska valstīm, par kurām ir aizdomas par sankciju apiešanu, šāda veida preces neeksportē.
"Primāri jānoskaidro, kas tie par uzņēmumiem, kas Latvijā ar to nodarbojas, kuri pēkšņi kļuvuši tik konkurētspējīgi darboties Kazahstānas vai Kirgistānas vai Armēnijas tirgū. Saprast, ko tieši eksportē, cik lielā mērā tas ir militārām vajadzībām izmantojams, un vērsties pret uzņēmumiem sākumā ar nacionālām sankcijām. Otrām kārtām, lai nepārceļas uz citām dalībvalstīm, darīt zināmu Eiropas Komisijai, lai viņi to ievieš Eiropas sankciju listē," risinājumu saredz Ijabs.
Visa pasaule zina, ka nafta un gāze ir Krievijas lielākais ieņēmumu avots, un uz to jākoncentrējas – tā uzskata Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").
Viņaprāt, Kazahstāna un Uzbekistāna ir Latvijai draudzīgas valstis, tāpēc Krištopāns neredz iespēju, kā Latvija varētu šīs valstis mācīt dzīvot.
"Šīs preces ir drupačas - tās ir drupačas. Ja tagad uz to fokusēsimies, nafta un gāze vienalga dod milzīgus ienākumus Krievijai. Uz to vajadzētu fokusēties. Kā mēs varam atšķirt, kura prece tiešām vajadzīga uzbekiem un kuru viņi reeksportē? Es vispār atturos mācīt citas valstis dzīvot," norādīja Krištopans, piemetinot, ka daudz kas mainīsies tagad, kad par ASV prezidentu atkal ievēlēts Donalds Tramps.
"Šis jautājums jau tiek iztirzāts un ne pirmo gadu. Visiem ir skaidrs, kāpēc palielinās eksports, un ne tikai no Latvijas, bet no visām Eiropas Savienības valstīm, un kāpēc tieši Vidusāziju," klāstīja Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība"). "Esam sākuši sarunas šim valstīm, jo Eiropas Savienība sniedz plašu palīdzību Vidusāzijas jeb Centrālāzijas valstīm, un esam sākuši pārrunas ar šim valstīm, ka, ja mēs kaut ko tādu konstatēsim, tad šī palīdzība var tikt samazināta."
Vaidere norāda, ka cilvēkiem, kas apiet sankcijas, ir bagātīga izdoma un iznāk, ka ES ir vienu soli aiz viņiem.
Taču labā ziņa esot tā, ka kopumā tirdzniecība ar Krieviju ir samazinājusies un sankcijas darbojas.
Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") arī piekrīt, ka Krievija izdomā jaunus veidus, kā apiet sankcijas, un sankciju noteicēji netiek līdzi. Taču, pat ja Krievija var nozagt produktu, tā nevar nozagt zināšanas, kas atteicas uz šo produktu apkopi un remontu.
"Kāpēc ir tā, ka no ASV minētās valstis baidās, bet no Eiropas Savienības sankcijām īsti nebaidās? Neviens nevēlas nonākt šajos sarakstos. Domāju, ka tieši tādēļ, ka attiecībā uz finanšu sankcijām Eiropa nav pietiekami izlēmīga. Vai lielāki sodi visu atrisinātu? Atceramies, kā padomju laikā čeka kontrolēja, lai šeit nenonāk neviena ārzemju prece, bet tāpat nonāca. Vienīgais variants ir būt vēl ātrākiem un mēģināt radošās izpausmes atklāt un pret tām vērsties. Domāju, ka Centrālāzijas valstis noteikti negrib nonāk plašāku sankciju sarakstā - tas nozīmē, ka uz to var izdarīt spiedienu," uzskata Staķis.
Savukārt Rihards Kols (Nacionālā apvienība) akcentēja, ka jau trīs gadus Eiropas Savienība cenšas arvien palielināt sankciju apjomu, bet izpalicis vērtējums, cik tas ir efektīvi un vai nav kādi caurumi.
Vismaz pēdējā pusgada laikā ir veidojusies izpratne par to, ka Krievija nesnauž un meklē veidus, kā nopelnīt.
"2023.gadā vien tas preču apjoms, kas nonāca Krievijā, sasniedza aptuveni 7,2 miljardus eiro. Sankciju apiešana vai pārkāpšana ir kriminālsodāma rīcība. Tas ir harmonizēts viscaur Eiropas Savienībā," teica Kols. "Iepriekš atsevišķās dalībvalstīs sankciju apiešana vai pārkāpšana bija tāds administratīvs sods, līdz ar to risks attaisno līdzekļus. Tāda izpratne droši vien ir bijusi. Tagad jaunajā Eiropas Padomes sasaukumā tā būs viena no prioritātēm, kā mēs cīnāmies ar sankciju apiešanu. Tieši ar divējādi pielietojamo preču plūsmu, kontroli, uzraudzību. Pagaidām mehānismi nav ieviesti, tas gulstas uz dalībvalstu pleciem, kādā veidā nodrošina uzraudzību."
Kola ieskatā, ir jāpastiprina eksporta kontrole, nosakot vienotus standartus, kritērijus un datu apmaiņu.
"Jāuzliek atbildība arī tai valstij, kas ir eksporta saņēmēja no Eiropas Savienības, ka ir jāgarantē, ka prece nenonāk tālāk. Un datu apmaiņa – ja gribi eksportēt uz riska valstīm, jāsaņem licence un dienestiem ir jāvērtē, vai ievēro visas prasības, nodrošinot preču galamērķa sasniegšanu, ka tās neaiziet kaut kur tālāk," piebilda Kols.
