Tostarp aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,6% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 11,9%, bet importa vērtība par 9,6%. Aprīlī Latvija eksportēja preces 1,52 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,97 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 44,2% līdz 43,6%.
Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu, norādīja CSP.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022. gada aprīli eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 9,5% mazāka, bet importa – par 7,2%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 6,4%, bet importa pieauga par 12,4%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli:
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 53,5 miljoniem eiro jeb 55,7%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 27,4 miljoniem eiro jeb 39,6%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 117,7 miljoniem eiro jeb 33,4%;
- minerālproduktu eksports mazāks par 88,9 miljoniem eiro jeb 43,2%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 46,6 miljoniem eiro jeb 29%.
CSP skaidroja, ka alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022. gada aprīli visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 13,4 miljoniem eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksportam par 85,6 miljoniem eiro jeb 83,6%.
Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums par 0,8 miljoniem eiro jeb 21,3%, uz Baltkrieviju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 1,6 miljoniem eiro jeb 67,1%. Savukārt eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 29,9 miljoniem eiro.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 152,9 miljoniem eiro jeb 62,9%;
- minerālproduktu imports mazāks par 219,6 miljoniem eiro jeb 52%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 53,1 miljonu eiro jeb 51,9%;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 43,9 miljoniem eiro jeb 26,9%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports mazāks par 27,5 miljoniem eiro jeb 12,3%.
Gaisa kuģu, kosmosa kuģu un to daļu importa kāpumu 2023. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022. gada aprīli ietekmēja lidmašīnu importa pieaugums par 91,1 miljonu eiro jeb divas reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam par 164,6 miljoniem eiro jeb 64,2%, skaidroja CSP.
2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles importa pieaugums par 2 miljoniem eiro. Savukārt importa samazinājumu no Krievijas Federācijas galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa samazinājums par 74,9 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas – koka un tā izstrādājumu; kokogles importa samazinājums par 23,9 miljoniem eiro.
Aprīlī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3%), Vācija (6,7%) un Zviedrija (5,8%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,2% no importa kopapjoma), Vācija (10,5%), Polija (10,2%) un Kanāda (9,1%).
2023. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 125 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 45 valstīm.
2023. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022. gada aprīli Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 0,9 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 0,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 2,9 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 6,3 procentpunktiem.
