Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija iecerējusi efektīvi izmantot zemes dzīļu resursus

Lai efektīvi izmantotu zemes dzīļu resursus, metālus un citas izejvielas, pērn tika izveidota jauna asociācija – Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija. To dibinājuši vairāki metalurģijas ražošanas un izejvielu pārstrādes uzņēmumi. Asociācija cer otrreiz pārstrādāt zemes dzīļu resursus un pēc tam tos izmantot citas produkcijas ražošanā ar augstu pievienoto vērtību, kā arī tuvāko 10 gadu laikā uzņēmumu investīcijas Latvijas ekonomikā sasniegtu 100 miljonus eiro.

ĪSUMĀ:

  • Pērn nodibināta Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija.
  • Tās galvenais uzdevums – informēt un izglītot sabiedrību par to, ka bīstamos atkritumus var pārstrādāt otrreiz.
  • Asociācijā šobrīd apvienojušies seši Latvijas uzņēmumi.
  • Arī Eiropā darbojas līdzīga asociācija; jaundibinātās organizācijas mērķis ir iestāties tajā.
  • Asociācijā cer, ka tuvāko 10 gadu laikā uzņēmumu investīcijas Latvijas ekonomikā varētu sasniegt 100 miljonus eiro.

«Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija» iecerējusi efektīvi izmantot zemes dzīļu resursu
00:00 / 03:56
Lejuplādēt

Šobrīd asociācijas galvenais uzdevums ir informēt un izglītot sabiedrību par to, ka dažādus metālus un citas izejvielas, ko bieži vien saucam par bīstamiem atkritumiem, var pārstrādāt otrreiz, skaidroja Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Vaļums.

"Eiropai kritisku, svarīgu izejmateriālu nav tik daudz. Tie var būt akumulatori, tās var būt vecas elektroshēmas, ļoti daudz tur platīna, kuru var izmantot un atkal var iegūt kādu daļu no tiem materiāliem. Tos, ko izmanto gan čipos, gan visur kur," stāstīja Vaļums.

Asociācijā šobrīd apvienojušies seši Latvijas uzņēmumi, un viens no tiem ir "Sanekss metāls", kas līdz šim bija metāllūžņu vairumtirgotājs. Nākotnē uzņēmums vēlas mainīt darbības virzienu, uzņēmuma valdes loceklis Deniss Uļjanovs stāstīja, ka asociācija nepieciešama, lai uzņēmēju viedokli sadzirdētu gan valdībā, gan Saeimā.

"Ja mēs ejam pa vienam, neviens negrib neko ne zināt, ne dzirdēt. Ja mēs esam kopīgi, tad mēs varam kaut kādu darba grupu izveidot, izrunāt kaut kādas vadlīnijas, pēc kurām mēs varētu vadīties.

Mēs esam metāllūžņu vairumtirgotājs, mēs pieņemam no privātpersonām, nelieliem uzņēmumiem, importējam un atdodam uz pārstrādi, bet mēs saprotam, ka tas nevar būt ilgtermiņa projekts. Mēs 25 gadus šajā jomā nostrādājām un redzam, ka jāiet dziļāk pārstrādē, tāpēc mēs arī esam šajā asociācijā, lai kaut kā virzītos uz priekšu. Tas ir mūsu mērķis, mēs gribam uzbūvēt rūpnīcu, kura nodarbosies ar vara izstrādājumu ražošanu," stāstīja Uļjanovs.

Arī Eiropā darbojas asociācija ar līdzīgu nosaukumu, un jaundibinātās asociācijas mērķis ir iestāties šajā organizācijā, norādīja Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vaļums.

"Notiek arī dažviet forumi, tur ļoti daudzas valstis no Eiropas Savienības (ES) piedalās. Būs interesanti pēc tam saprast, kādā veidā viņi uztvers, ka Latvija, maza valsts, tomēr arī iestājās tai lielajā aliansē. Mācīsimies, varbūt arī šad tad viņus pamācīsim. Mēs saprotam tikai vienu, ka, iestājoties pat lielajā Eiropas aliansē, ceļš ir viens, ka var viņi piesaistīt kaut kādus grantus, var kaut kādā veidā veikt grantu nodošanu, teiksim, ministrijā. Tas ir normāla prakse, kā strādā ES, kā iegūt papildu finansējumu," skaidroja Vaļums.

Pēdējo trīs gadu laikā pasaules tirgos notiek globālas izmaiņas – gan pandēmijas, gan kara Ukrainā dēļ. Arī tāpēc jādomā par izejvielu otrreizēju pārstrādi, norādīja Uļjanovs.

"Uzskatu, ka mēs nonāksim līdz tam, ka tie tirgi samazināsies – tā būs Āzija, Eiropa, un tad mēs saskarsimies ar to, ka mums gan izejvielu trūkums būs, gan arī realizācija būs ierobežota.

Ar to pašu armatūru mēs piedzīvojām pagājušā gadā, kad mēs nevarējām dabūt, kad mums viena robeža aizveras un nav alternatīvas, ar ko aizvietot. Pieņemsim, ja elektromobiļi ies tirgū, kā ir pieņemts ES, pēc 10 gadiem, kur mēs tos vadus ņemsim, ja, pieņemsim, Ķīna atkritīs? Pieņemsim, no Japānas šobrīd tu nevari neko pārdot no metāllūžņiem. Viņi savus dabas resursus nepārdod, viņi atstāj valstī, pārstrādā, uztaisa pievienoto vērtību un tikai tad tirgo," pauda "Sanekss metāls" valdes loceklis.

Asociācijas pārstāvji cer, ka tuvāko 10 gadu laikā uzņēmumu investīcijas Latvijas ekonomikā varētu sasniegt 100 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti