Problēmas ar divām programmām
Iepriekš uzņēmēji cēla trauksmi par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM) divu programmu ieviešanas kavēšanos. Pirmā ir digitalizācijas centru darbības nodrošināšanas programma. Kopumā digitālajai tranformācijai paredzēta milzīga nauda – 200 līdz 300 miljoni eiro, raidījumā norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Normunds Bergs.
Savukārt otrā ir 25 miljonus eiro vērtā programma, kas paredz atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projektiem, kas tiktu realizēti caur tā sauktajiem kompetences centriem. Tajos apvienojas nozaru uzņēmumi, kas kopīgi mēģina attīstīt un radīt jaunas inovācijas savā nozarē. Kopumā ir astoņi kompetences centri, tostarp ir elektronikas un optikas kompetences centrs.
"Šobrīd ir tā, ka nu ir pagājuši divi gadi un uzņēmumi nav redzējuši nevienu centu. Šarms šai Atveseļošanas fonda programmai ir tāds, ka tai ir ļoti precīzs beigu termiņš, un tas ir 2026. gada 1. jūlijs.
Un ir noteikums, ka projekts ir jāapgūst pilnībā. Tas nozīmē, ka tiek izpildīti visi mērķi un tad nauda tiek saņemta, vai tiek izpildīts daļēji un nauda netiek saņemta. Un laiks šeit ir ārkārtīgi svarīgs," sacīja Bergs. "Laiks nepielūdzami iet uz priekšu, un mēs mīcāmies tādās diezgan nejēdzīgās diskusijās."
Pusē projektu konstatē interešu konfliktu
CFLA vadītāja atzīmēja, ka ar digitalizācijas centriem pēc precizēto projektu pieteikumu saņemšanas līgumi ir noslēgti, un centri var sākt ieviest projektus. Arī ar kompetences centriem līgumi ir noslēgti un seko nākamā fāze – kompetences centri dibina projektu atlases padomes, vērtē pētījumu projektu pieteikumus un pēc tam nes šos pētījumu pieteikumus CFLA grozīšanai kompetences centra līgumos.
"Tā ir tā stadija, kur mēs šobrīd esam ar visiem kompetences centriem. Un tanī brīdī, kad mēs saņēmām pirmās atlasīto pētījumu projektu pakas, tad, veicot savas kontroles, mēs arī konstatējām interešu konfliktu riskus, ka
daļai, gandrīz pusei no šiem iesniegtajiem pētījumiem mēs konstatējām interešu konflikta risku, ka projekta atlases padomē ir bijis pārstāvis, kura uzņēmums tālāk ir nācis ar šo pētījuma projektu," klāstīja Krūmiņa.
Pēc Berga teiktā, kompetences centri "burts burtā" pilda Ministru kabineta noteikumus. Valdība savulaik pati pieprasīja veidot kompetences centrus, lai novērstu ES fondu naudas izkrāpšanu. Centru darbībā saskaņā ar valdībā noteikto jāiesaista ne tikai zinātnieki, bet arī uzņēmumi, kas tad kopā vērtē ES fondu atbalstam pieteiktos projektus.
Bergs uzsvēra, ka uzņēmumi lēmumu pieņemšanā par savu projektu nepiedalās. "Tie apvainojumi ir melīgi, jo tā tas nav, vienkārši neatbilst patiesībai." CFLA vadītāja gan piebilda, ka ar atstatīšanos no lēmuma pieņemšanas vien nepietiek, jo netiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret tiem pētījumu iesniedzējiem, kuru pārstāvji attiecīgajā atlases padomē nepiedalās.
"Konkrētajam padomes loceklim nepiedaloties tieši sava projekta pieteikuma apstiprināšanā, tas nenozīmē, ka viņš nevar ietekmēt pārējos projektus, kas tiek apstiprināti," teica Krūmiņa, norādot, ka apstiprināto projektu īpatsvars ir lielāks tiem uzņēmumiem, kas ir pārstāvēti to atlasē.
Seko Eiropas Komisijas iebildumiem
Arī FM finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") raidījumā norādīja, ka EK skaidri ir norādījusi, ka tie uzņēmumi, kas iesniedz pētījumu projektus, nedrīkst piedalīties vērtēšanas procesā vispār. Tas zināmā mērā ir pretrunā līdz šim īstenotajai praksei, atzina Dālderis, norādot, ka uzņēmumi kompetences centru darbā Latvijā darbojušies vairāk nekā desmit gadus.
"Veidojot šos noteikumus [Atveseļošanas plāna programmai], tiešām tika ņemts vērā, ka tas tiks veidots tādā pašā veidā, kā tas ir bijis līdz šim, bet paralēli šim procesam Eiropas Komisija veica auditu gan par veco periodu, gan arī atsūtīja mums vairākus viedokļus no dažādiem ģenerāldirektorātiem, ka šāda pieeja vairs nav akceptējama, ka arī viņi ir pārbaudījuši; viņi uzskata, ka šeit ir problēma," klāstīja Dālderis.
"Par iepriekšējo [ES fondu] septiņu gadu periodu mēs turpināsim diskusijas ar Eiropas Komisiju. Mēs neatzīstam to, ka šeit ir bijušas problēmas. Mēs kā valsts un valdība uzsveram, ka šeit interešu konflikta nav bijis, bet tanī pašā laikā mēs saprotam, ka šeit ir risks.
Mēs nevaram garantēt, kā mums šīs sarunas beigsies, tādēļ jaunā finansējuma piešķīrums mums ir jāveido pēc tiem nosacījumiem, ko mums ir skaidri un gaiši pateikuši gan Eiropas Komisijas auditori, gan pārējie.
(..) Vairāk mēs šādā veidā... Ja atlases komisijā atrodas šie locekļi, kas paši ir saistīti ar uzņēmumiem, kas saņem šo finansējumu, mēs šādu procesu nevaram turpināt," skaidroja Dālderis.
Viņš norādīja, ka, ņemot vērā iespējamo interešu konflikta risku, patlaban būtu liels risks slēgt līgumus par visiem attiecīgo programmu projektiem, jo par tiem ES atbalstu varētu nepiešķirt.
CFLA redz divus problēmas risinājumus
CFLA vadītāja atzina, ka apmēram pusi kompetenču centru pētījumu projektu, kur nav konstatēts interešu konflikta risks, pēc līgumu grozījumiem varētu apstiprināt. Tālab tiek gatavoti līgumu grozījumi, par ko kompetenču centri ir informēti.
"Tas ir tieši mūsu piedāvājums, ka mēs apstiprinām tos pētījumus, kur nekādu risku nav. Kādēļ mēs tos neapstiprinājām līdz šim? Tādēļ, ka mums vispār vajadzēja saprast kopējo pozīciju, vai nav pārvērtējami pilnīgi visi projekti.
Tas ir tas, ko mēs arī ar Eiropas Komisiju runājām, vai ir labi, ka, pastāvot šādam interešu konflikta riskam, tā daļa, kas ir bez riska, to mēs varam apstiprināt, un tiek pārvērtēta pārējā daļa."
Otru pētījumu projektu daļu, kur konstatēts interešu konflikta risks, CFLA piedāvājusi pārvērtēt, veidojot jaunas projektu atlases padomes.
