Grozījumus atbalstīja 103 deputāti, pret bija 12 un 13 deputāti atturējās. Seimā ir 141 deputāts.
Tiek prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300–400 miljoniem eiro citus gadus.
Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu.
Seima pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka solidaritātes maksa būs 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem.
Solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.
Finanšu ministre Ģintare Skaiste norādījusi, ka Lietuvas banku sistēmā noguldījumi pašlaik par 11 miljardiem eiro pārsniedz aizdevumus.
Viņa piebildusi, ka līdzekļi bez riska tiek glabāti Eiropas Centrālajā bankā, kas bankām maksā procentus par noguldījumiem.
Plānots, ka, iekasējot solidaritātes maksu, valsts trīs gados saņems 410 miljonus eiro – 130 miljonus eiro 2023. gadā, 230 miljonus eiro 2024. gadā un 50 miljonus eiro 2025. gadā.
Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējādās pielietojamības infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.
Priekšlikums par šāda banku virspeļņas nodokļa ieviešanu izskanējis arī Latvijā.
KONTEKSTS:
Lietuvas banku peļņa ievērojami pieaugusi, ņemot vērā, ka pieauga "Euribor" likme, kas sadārdzināja aizņēmumus. Līdz šim komercbanku peļņa Lietuvā gadā bijusi aptuveni 300 miljoni eiro, bet prognozes par šo un nākamo gadu liecina, ka tā varētu būt vismaz trīsreiz lielāka un pat sasniegt miljardu eiro.
Lietuvas Konkurences padome priekšlikumu par banku virspeļņas nodokli gan vērtēja kā konkurenci kropļojošu un pirms tālākas virzības mudināja to izvērtēt arī Eiropas Komisijai. Igaunijā šādu risinājumu neplāno.
Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021. gadā.
Tieši banku peļņa Baltijas valstīs raisījusi diskusiju par solidaritātes nodokļa ieviešanu banku peļņai, kur tai, solidarizējoties ar sabiedrību, valstij būtu jāatdod daļa savas peļņas.
