Saprašanās memorandu starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Klimata un enerģētikas ministriju paredzēts parakstīt piektdien, 12. maijā, Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksmes laikā Tallinā. Kariņš uzsvēra, ka šāda vienošanās tiks parakstīta pirmo reizi.
"Šis būs kārtējais solis drošības situācijas nostiprināšanai Baltijas reģionā," norādīja premjers.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") akcentēja, ka sadarbība notiks, ja tehnisku iemeslu vai kādu citu neparedzamu apstākļu dēļ ir traucētas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Krīzes situācijās Latvija un Igaunija izmantošot šobrīd jau pilnībā izbūvēto infrastruktūru Paldisku ostā Igaunijā. Turpmāko divu mēnešu laikā abu valstu pārstāvji vienosies par konkrētākiem sadarbības noteikumiem un "par to gadījumu, kad abas puses nodrošinās specializētā regazifikācijas kuģa pietauvošanos Paldisku terminālī un nepieciešamības gadījumā – dabasgāzes piegādi reģionam".
Čudars pastāstīja, ka dabasgāzes apjomi reģionā ir pietiekami. Tāpat viņš aicināja mājsaimniecības būt aktīvām un izdarīt izvēli par dabasgāzes piegādātāju, ņemot vērā apstākli, ka no 1. maija Latvijā šis tirgus ir atvērts pilnīgi visiem.
KONTEKSTS:
Šā gada 21. februārī, izskatot Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto izvērtējumu, valdība noraidīja Skultes termināļa projekta attīstītāju piedāvātos sadarbības nosacījumus. Dažas nedēļas pēc tam klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars atklāja, ka interesi par līdzdalību Skultes projektā izrādījis "Conexus Baltic Grid" akcionārs "Marubeni".
