Veselības aprūpei no valsts atvēlētie 1,6 miljardi eiro varētu šķist liela summa, taču tā nebūt nav pietiekama, lai apmierinātu ilgstošās vajadzības nozarē.
Kā dalīs veselības budžetu
Lielākā daļa – 1,35 miljardi eiro – tiks novirzīti ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai: ģimenes ārstu praksēm, laboratoriskajiem izmeklējumiem, ārstu speciālistu sniegto konsultāciju, diagnostikas apmaksai, neatliekamās medicīniskās palīdzības un plānveida medicīniskās palīdzības slimnīcās nodrošinājumam, kompensējamiem medikamentiem.
124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei: neatliekamās medicīniskās palīdzības, asins nodrošinājumam, tiesu medicīniskās ekspertīzes un antidopinga politikas īstenošanai.
59 miljoni eiro – augstākajai medicīnas izglītībai, bet 15 miljoni – veselības aprūpes finansējuma administrēšanai un Ārstniecības riska fonda darbībai. 11,3 miljoni eiro plānoti slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai.
Nozares vadībai paredzēti 5,6 miljoni eiro.
Papildus nozarei šogad ir piešķirti 85,8 miljoni eiro, no kuriem 30 miljonus eiro plānots pamatā novirzīt onkoloģijas pacientiem. Tāpat papildu nauda tiks atvēlēta bērniem un ārstniecības personu atalgojumam.
Darba samaksa ārstiem pieaugs par 6,11%, medmāsām par 10,14% un medmāsu palīgiem par 16,11%. Savukārt 5,4 miljoni eiro būs personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Kam nepietiks naudas
Ņemot vērā Covid-19 laika piemaksu beigšanos, šogad būs par 500 miljoniem mazāks budžets nekā pērn. Veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta") atzina, ka veselība ieguvusi mazāk, nekā tai pienākas. Taču viņa pateicās par lielu uzmanību veselības jomai debatēs par budžetu.
Tikmēr bijusī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") kritizēja, ka valdības izpratne par veselību pēc Covid-19 pandēmijas ir pilnīgi izzudusi, lai gan situācija veselības aprūpē ir tuvu dramatiskai. Pēc pandēmijas nozarei vajadzēja atvēlēt vēl vairāk naudas, jo neapmierinātās vajadzības ir uzkrājušās, ņemot vērā, ka Covid-19 laikā veselības pakalpojumu pieejamība bija ierobežota.
"Tās pozīcijas nav tik daudz, kam pietiks visu vajadzību apmierināšanai. Mēs varam sākt ar ģimenes ārstiem, kuriem darba apjoms būs milzīgs un ir jau milzīgs. Slimnīcas faktiski kreditē valsti, sniedzot pakalpojumus, kuru pašizmaksa pat netiek nosegta. Tas, kas būs dramatiski – mēs esam valsts ar lielākajiem pacientu līdzmaksājumiem Eiropas Savienībā. Bez šaubām, ka pie šāda budžeta situācija neuzlabosies. Ir tāds termins – katastrofāls finanšu notikums. Tāds būs cilvēku budžetiem," sacīja Viņķele.
Viņas vērtējumā, visticamāk, pacientiem būs nepieciešamība par pakalpojumiem maksāt no savas kabatas.
Viens no risinājumiem, par ko arī debatēja politiķi, būtu budžeta deficīta palielināšana. Tas nozīmē, ka uz parāda rēķina veselības aprūpe varētu saņemt papildu naudu. Taču tas tika noraidīts.
"Jaunās Vienotības" finanšu ministrs un premjers tikai piebilda, ka būs jāsakārto veselības aprūpes sistēma. Pašlaik valsts nespēj pienācīgā apjomā nodrošināt līdzekļus veselībai, tāpēc ar nodokļu reformu esot jānonāk pie atbilstoša finansēšanas modeļa veselības aprūpei.
Ko saka nozare
Līdz ar jauno budžetu nozares bažas esot piepildījušās. Uz to norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja vietniece Daina Mūrmane-Umbraško: "Tās visas bažas, kuras izteica nozare un Latvijas Slimnīcu biedrība par to, ka slimnīcām būs problemātiski nodrošināt pakalpojumus šogad, var kļūt par realitāti. Ja vien gada gaitā kādos mēnešos netiek atrasti papildu risinājumi. Ja tie netiek atrasti, tad tas, ko mēs jau iepriekš teicām – vasaras otrajā pusē, rudenī plānveida palīdzība tiks ļoti strikti ierobežota.
Tas nozīmē pacientiem to sliktāko – rindu pagarināšanos."
Jāmin, ka koalīcija konceptuāli lēmusi, ka slimnīcām energocenu kompensācijām piešķirs 11 miljonus eiro, taču tie vēl nav saņemti. Mūrmane-Umbraško norādīja, ka tas ir tikai mazs ielāps, jo slimnīcas par pacientu ārstēšanu maksā daudz vairāk, nekā valsts par to sedz.
Nozarē paredz, ka gada otrajā pusē nāksies nozarē izsludināt ārkārtas situāciju.
Mediķi joprojām neizslēdz streika iespēju, lai pievērstu politiķu uzmanību primārās veselības aprūpes jautājumiem. Tā Latvijas Radio sacīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja vietnieks Ainis Dzalbs.
Nozare plāno sanākt kopā un lemt, kādi tad būs nākamie soļi.
