Dalot "Rail Baltica" ieviešanu kārtās, ko apstiprinājušas arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva,
"Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt 5,5 miljardus eiro, norādīja EDzL. Sākotnēji lēsts, ka Latvijā pirmā kārta varētu izmaksāt 6,4 miljardus eiro.
No tiem pārrobežu koridoram atvēlēti 4,5 miljardi eiro, Rīgas integrācijai – 845 miljoni, bet punktveida objektiem, tostarp kravas terminālim un pirmajām reģionālajām stacijām – 130 miljoni.
Abu uzņēmumu tehniskie eksperti turpina darbu pie turpmāka izmaksu samazinājuma tehniskajiem risinājumiem, vienlaikus analizējot ilgtermiņa ietekmi uz funkcionalitāti, izmaksām un normatīvajām prasībām. Šobrīd tiek lēsts, ka papildu izmaksu ietaupījumu aptuveni 400 miljonu eiro apmērā varētu nodrošināt trokšņu barjeru un atsevišķu ceļu pārvadu skaita un tehnisko risinājumu samazināšana.
Detalizētāks tehniskais izvērtējums kopuzņēmuma "RB Rail" vadībā turpinās.
Lai nodrošinātu Latvijas starptautisko saistību izpildi, ierobežota finansējuma apstākļos iespējami ātri jāpanāk Latvijas posma funkcionalitāte, norādīja "EDzL". Tādēļ "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā paredzēts:
- izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai;
- pabeigt uzsāktos būvdarbus abās Rīgas stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai tās būtu funkcionālas;
- plānots izbūvēt jaunu dzelzceļa līnijas posmu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu;
- izveidot četras reģionālās stacijas – Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska, kā arī infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļus nākotnes Salaspils kravu terminālim.
"Visas Baltijas valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tādēļ tiek piemēroti tādi vienoti risinājumi kā projekta pārplānošana un ieviešana kārtās, tehnisko risinājumu pārskatīšana un projekta apjoma samazināšana. Taču ir arī nacionāla līmeņa jautājumi un risinājumi, kas jārisina. Mērķis ir uzbūvēt funkcionējošu dzelzceļa līniju līdz 2030. gadam, taču termiņus ietekmē gan finansējuma pieejamība, gan līdz ar to – tehniskās iespējas," norādīja "RB Rail" izpilddirektora vietniece Kitija Gruškevica.
Paralēli pārrobežu savienojuma izveidei Satiksmes ministrija ir uzdevusi projekta pirmajā kārtā veikt izvērtējumu tehniski – ekonomiski vislabāk pamatojamam savienojumam ar Eiropas platuma sliežu platuma (1435 milimetriem) savienojumu ar vienu no Rīgas starptautiskajām stacijām – Upeslejas-Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija vai Misa-Rīgas lidosta.
Rasti veidi efektīvākai projektēšanai un būvniecībai starptautiskajām stacijām
Izvērtējot "Rail Baltica" starptautisko staciju ieviešanu, esot rasts ietaupījums projektēšanas un būvniecības izmaksās. "Rail Baltica" stacijas Rīgas lidostā būvdarbu laikā veikta arī tehniski ekonomiskā izpētes procedūra konkrētiem darbiem, kas radījusi ietaupījumus. Piemēram, daļā no savienojumiem ir optimizēts stiegrojums, nemazinot savienojuma izturību, kas sniedz ap 130 000 eiro ietaupījumu. Tomēr būtiskākais izmaksu samazinājums šīs stacijas būvobjektā – kopumā 11,8 miljonu eiro apmērā – panākts, nomainot dzelzceļa estakādes dzelzsbetona sijas ar tērauda sijām, kā arī optimizējot Kārļa Ulmaņa gatves pārvadu un uzbērumu.
Tāpat EDzL norādīja, ka līdztekus ietaupījumam estakādes būs iespējams uzbūvēt trīs mēnešus ātrāk, jo nevajadzēs izbūvēt atsevišķu dzelzsbetona siju ražotni – jaunās sijas ir vieglāk saražot rūpnīcā ārpus būvlaukuma, un mazāka svara dēļ tās ir vieglāk nogādāt un uzstādīt objektā. Tā kā izvēlētais risinājums paredz mazāku nepieciešamo apkopju skaitu, tikšot samazinātas arī turpmākās uzturēšanas izmaksas.
Savukārt "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla izbūves ekonomiskās vērtības izpētē, ko veica inženiera "Egis Rail SA", "DB Engineering & Consulting GMbH", "Egis Batiments International" un būvnieka "BERERIX" pārstāvji, ir rasts kopumā 503 650 eiro ietaupījums "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras 1435 mm būvniecības izmaksās starp Prāgas un Emīlijas Beņjamiņas ielu, to pārprojektējot un pārskatot izbūvi estakādei un atbalsta sienai.
Papildus tam EDzL, pārplānojot budžetu un rodot ietaupījumu būvnieku rēķinu apmaksai, sadarbībā ar Satiksmes ministriju strādā pie līdzekļu pārdales starp finansēšanas līgumu aktivitātēm. Piemēram, ir iesniegts lūgums Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrai par "EISI" līguma grozījumiem, lai projektēšanā neizlietotos līdzekļus varētu novirzīt to darbu apmaksai, kur finansējums trūkst, tādējādi apstiprināšanas gadījumā būtiski samazinot valsts budžeta finansējuma nepieciešamību
"Ir svarīgi, neraugoties uz izvēlētajiem finansēšanas modeļiem, rast finansējumu un turpināt uzsāktos darbus abās starptautiskajās stacijās, lai nodrošinātu sākotnēji plānoto dzelzceļa infrastruktūras funkcionālo savienojumu posmā Daugavkrasti (Salaspils)–Rīgas Centrālā stacija–Rīgas lidosta ar esošo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru. Ja darbi tiktu pārtraukti, paveiktais būtu neizmantojams un darbu atsākšana būtiski paaugstinātu būvdarbu izmaksas, kā arī radītu papildu izmaksas, kas darbu turpināšanas gadījumā nebūtu nepieciešamas," skaidroja EDzL valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Projektējot "Rail Baltica" Salaspils intermodālo loģistikas centru, apmēram uz pusi ir optimizēts nepieciešamā uzbēruma apjoms, kas attiecīgi mazinājis izmaksas no maksimāli lēstajiem 194 miljoniem eiro līdz 75 miljoniem eiro. Šobrīd Sintagma Srl un SIA BRD projekts turpina termināla projektēšanu, un šos darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.
Veiktā optimizācijas aplēse noderēs būtiskam līdzekļu ietaupījumam nākotnē, kad uzsāks būvniecību, atzīmēja EDzL. Tāpat sola, ka šim terminālim drīzumā būs izstrādāts biznesa plāns un ilgtermiņa stratēģijas redzējums, kas sniegs skaidru priekšstatu par termināļu sasniedzamajiem biznesa mērķiem un ceļvedi to sasniegšanai. Iegūtos rezultātus varēs izmantot kā vienu no risinājumiem finansējuma piesaistīšanai termināļu būvniecībai un izvēlēties labāko termināļa pārvaldības modeli, lai pēc iespējas efektīvāk piesaistītu gan nepieciešamo finansējumu, gan arī potenciālos termināļa operatorus, norādīja EDzL.
Tāpat EDzL radījis vairāk nekā pusmiljona eiro ietaupījumu "Rail Baltica" kustības vadības centra lokācijas izvēles tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādē.
Ietaupījumus rod arī administratīvajās izmaksās
Kopuzņēmuma "RB Rail" 2024. gada budžets ir samazināts par 15%, sasniedzot 35,4 miljonus eiro, norādīja EDzL. 2024. gada reorganizācijas rezultātā apvienotas un likvidētas vairākas amata vietas, kas samazinājušas personāla izmaksas par 16% jeb 3,2 miljoniem eiro. Darbaspēka līmenis šobrīd atbilst projekta personāla prognozēm, un administratīvās izmaksas tiek prognozētas 7% apmērā.
Latvijas daļa 2025. gada globālajās projektu izmaksās sasniegs aptuveni 18%. Šobrīd paredzams, ka 2025. gada budžets būs par 15-20% mazāks saskaņā ar Igaunijas un Lietuvas investīciju plāniem. Visas izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumiem, ir globālā projekta izmaksas, un tās sedz trīs valstis kopīgi – trešdaļa no katras valsts, kas arī pasūta darbus.
Projekta ieviesējs Latvijā pārvērtējis arī projekta vadības un administratīvās izmaksas, kā arī algu fondu un projekta ieviešanā iesaistīto darbinieku skaitu. EDzL iekšējā budžeta izpilde 2024. gadā tiek plānota 5-6% apmērā pret projektā veicamajām ārējām aktivitātēm, un tā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo 7% robežu, norādīja uzņēmumā.
2024. gadā ir veikti trīs budžeta grozījumi, ievērojot taupības režīmu un pārplānojot līdz gada beigām nepieciešamo finansējuma prognozi – budžets samazināts par 12%. Pārskatot algu fondu un piesardzīgi plānojot darbinieku amata vietu aizpildi, rasts 1,32 miljonu eiro samazinājums. Administratīvais un darbības nodrošināšanas budžets samazināts par 170 000 eiro, bet infrastruktūras pārvaldības funkcijas budžets samazināts par 226 500 eiro.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes – līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
