ĪSUMĀ:
- Pēdējo divu gadu laikā Latvijā septiņās krimināllietās arestētas uzņēmumu kapitāldaļas.
- Nav skaidrības, kā ar šīm kapitāldaļām rīkoties un kā tās kontrolēt, tāpēc TM izstrādājusi jaunu likumprojektu.
- TM plāno, ka arestētās kapitāldaļas varētu nodot valsts kapitālsabiedrībai.
- Advokāti uzskata, ka izstrādātais likumprojekts ir pārlieku ierobežojošs; arī darba devējiem ir iebildumi.
- TM divu nedēļu laikā likumprojektu uzlabos un precizēs.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijā ierosinātas septiņas krimināllietas, kurās arests uzlikts uzņēmumu kapitāldaļām. Viena no skaļākajām – bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšana un novērtēšana. Policija šajā lietā sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.
Darbs pie regulējuma sākās pirms diviem gadiem, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Pirmās darba grupas bija vēl senāk, tomēr taustāma rezultāta joprojām nav.
Arestētās kapitāldaļas varētu nodot valsts kapitālsabiedrībai
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka šis jautājums ir aktuāls jau sen. Kriminālprocesa gadījumā likumā ir paredzēta iespēja arestēt mantu.
Problēmu neesot, ja runājam par nekustamo mantu vai atsevišķiem priekšmetiem, bet tās rodas gadījumos, kad tiek arestētas kapitāldaļas vai akcijas.
"Ir svarīgi saprast, ka ne akcijas, ne kapitāldaļas nevar vienkārši ielikt seifā un glabāt. Jo uzņēmums ir kā dzīvs organisms. Tur vajadzētu slēgt līgumus, veikt pārvaldi. Līdz ar to ir svarīgi, lai būtu skaidrība, kā rīkoties ar šīm daļām. Patlaban mūsu problēma ir tāda, ka arī tagad var arestēt kapitāldaļas, bet izmeklētājs vai prokurors pats lemj, kam [tās] nodot un kas notiek tālāk. Skaidrības nav. Ir vajadzīga lielāka kontrole," skaidroja Judins.
Plānots, ka nākotnē arestētās kapitāldaļas varētu nodot valsts kapitālsabiedrības rīcībā.
"Likuma grozījumu ierosinājums paredz, ka nebūs iespējas meklēt pašam, kam nodot [arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu], bet paredz, ka būs valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas tieši ar aktīvu pārvaldīšanu – "Possesor". Otra lieta – paredzēts noteikt kārtību. Tātad diskusija var būt tikai par to, kādai šai kārtībai jābūt," sacīja Judins, piebilstot, ka gadījumi turklāt ir dažādi.
"Ja arestētas dzīvnieku fermas [kapitāldaļas], visi saprot, ka dzīvniekus vajag barot, rūpēties. Bet, ja ir akcijas, tad vēl vairāk jādara.
Jāpieņem lēmumi, kas var ietekmēt akciju vai kapitāldaļu vērtību un uzņēmuma nākotni. Tāpēc bažas, negribu teikt, ka nepamatotas, bet skaidrs, ka regulējumam jābūt pareizam.
Kāds ir mūsu mērķis? Lai aktīvs būtu saglabāts. Bet, ja atļauts darīt visu, vai tas tiks saglabāts? Bet, ja neko neatļaus darīt, vai tas tiks saglabāts?"
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs pauda nožēlu, ka darbs pie šiem grozījumiem uzsākts sen, bet rezultāta joprojām nav.
Advokāti rosina mainīt TM projektu
Pēc pusotra gada darba darba TM iesniedza savu priekšlikumu. Skatot šo jautājumu Saeimas komisijā, saņemti vairāki priekšlikumi no advokātiem. To būtību skaidroja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs:
"Pirmkārt, TM projektā nebija paredzēts pamats, ko varētu vērtēt procesa virzītājs, kad šo ierobežojumu ir un kad nav nepieciešams piemērot. Otrkārt, piedāvājām precizēt šo piemērošanas procedūru. Proti, šis jautājums būtu lemjams pie izmeklēšanas tiesneša, līdzīgi kā šobrīd, piemēram, par apcietinājuma piemērošanu, kur procesa virzītājs nāk ar savu ierosinājumu, ka šis ierobežojums ir nepieciešams, personai būtu nepieciešams piedalīties tiesas procesā un izteikt savus apsvērumus, kādēļ jā vai kādēļ nē. Un, treškārt, būtu nepieciešams precīzāk noteikt šī ierobežojuma robežas. Respektīvi, cik tālu nepieciešams ierobežot akcionāru vai dalībnieku tiesības, vai nodot kādam uzraugam vai pārvaldniekam, lai sasniegtu mērķi."
Tieslietu ministrija bija paredzējusi nodot pārvaldīšanā visas no akcijām vai kapitāldaļām izrietošās tiesības. Tas nozīmē tiesības mainīt valdi, grozīt statūtus un lemt par visplašāko jautājumu spektru.
Advokātu ieskatā tas būtu lieki un pārmērīgi ierobežojoši, kas nav nepieciešams.
Pietiktu ar uzraudzību, ka valsts nozīmēts pārstāvis varētu piedalīties visās akcionāru sapulcēs, padomes sēdēs, valdes sēdēs, saņemt pilnvērtīgu informāciju
un gadījumos, kad viņš identificētu jebkādas darbības vai lēmumus, kas varētu izraisīt aktīvu zaudēšanu vai būtisku vērtības samazināšanu, varētu izmantot veto tiesības, lai aizliegtu valdei vai akcionāriem pieņemt to vai citu lēmumu.
Rozenbergs uzskata, ka mērķi var sasniegt ar mazāku iejaukšanos:
"Arī Satversmes tiesa savos spriedumos neskaitāmas reizes skaidrojusi, ka pamattiesību ierobežojumi ir piemērojami minimālā nepieciešamā apmērā. Tātad jāsaprot, kāds ir likumprojekta mērķis un ko ar šo regulējumu gribam panākt. Ja kaut ko nepieciešams ierobežot, tad ierobežojums panākams tik maz, cik iespējams, bet lai šo mērķi sasniegtu.
Mūsu ieskatā TM piedāvājums bija tāds, kas šo mērķi varētu sasniegt, bet ar pārmēru ierobežojošiem līdzekļiem,
turklāt arī ar neskaidru, faktiski nenoregulētu tiesisko pamatu un ar īsti nereglamentētām pilnvarojuma robežām pārvaldniekam vai uzraugam."
Precizējot šos grozījumus, varētu sasniegt mērķi, valstij uzņemoties mazāku atbildību par saimnieciskās darbības, komercdarbības riskiem, bet bez īpašas vajadzības neierobežojot akcionārus un dalībniekus, kuri tiktu pieskatīti, lai viņi uzvestos godīgi un mantu nenobēdzinātu.
Iebildumi arī darba devējiem
Par TM izstrādāto variantu iebildumus cēla arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, kurš gan kopumā atbalsta šāda regulējuma ieviešanu:
"Mūsuprāt, šī esošā redakcija pavēra durvis uz potenciāli negodprātīgas sistēmas izveidošanu, teiksim, reiderisma riskus vai kaut ko līdzīgu kā maksātnespējas administratoru ziedu laikos, kad viņi reiderēja uzņēmumus un iznīcināja. Tikai tagad tas pavērtu [iespējas] daudz plašākā veidā."
Neesot arī pārliecības, ka publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor" ir pietiekama kompetence, lai pārvaldītu šādus uzņēmumus. Tāpat ir jādiskutē par uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu pilnā apmērā vai tomēr uzraudzību.
TM pie likumprojekta strādās vēl divas nedēļas
TM parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna skaidroja, ka jautājums par kapitāldaļu pārvaldīšanu dienaskārtībā ir jau sen. Viens no būtiskiem jautājumiem bija finansējuma atrašana, lai varētu finansēt aktīvu pārvaldīšanu, tāpēc tā pieņemšana aizkavējusies. Tagad iesniegti arī advokātu argumenti.
"No vienas puses, ir svarīgas kapitāldaļu īpašnieka intereses, no otras puses, – sabiedrības interese uz konfiscējamās mantas maksimāli iespējamās vērtības saglabāšanu," norādīja Paegļkalna.
Šis regulējums ir arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendācija.
Likumprojektu pirmajā lasījumā bija plānots skatīt Saeimas sēdē šonedēļ, taču nolemts to izņem no parlamenta darba kārtības. Nākamnedēļ paredzēta ekspertu tikšanās. TM divu nedēļu laikā jāpapildina likumprojekta anotācija un teksts, iekļaujot tajā sīkākus kritērijus un detaļas. Pašlaik gan nav zināms, kad to varētu skatīt Saeimā.
