Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga uzsvēra, ka atbalsts mikro un mazajiem uzņēmumiem Eiropā ir svarīgs, tāpēc arī šajā procesā iesaistās Eiropas Investīciju fonds.
Rupeika-Apoga norādīja: "Kredīti mikrouzņēmumiem ir riskantāki, un tāpēc arī, ja ir garants no Eiropas puses, tas ir ļoti pozitīvi, jo tas ļaus samazināt likmes, un tad uzņēmumi var reālāk paņemt to naudu un ir lielāka iespēja atdot. Eiropas Investīciju fonds pats nesniedz šos pakalpojumus, viņam vajag starpniekus uz vietas, un finanšu starpnieki var būt gan bankas, gan nebankas."
Lietuvā dibinātais nebanku aizdevējs "Noviti Finance" izsniedz aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem Lietuvā, Polijā un jau 3 gadus arī Latvijā. "Noviti Finance" biznesa finansēšanas menedžere Zane Loce stāstīja, ka vidējais aizdevums mikrouzņēmumiem ir 15 000 eiro un visbiežāk kredītus izsniedz tirdzniecības, celtniecības, ražošanas uzņēmumiem un autoservisiem. Tos izmanto apgrozāmiem līdzekļiem, investīcijām vai tehnikas iegādei.
Loce stāstīja: "Eiropas fonds ļauj mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņemt ar elastīgākām, protams, procentu likmēm šos aizdevumus. Tā, protams, ir garantija, arī aizdevuma izsniedzējam, tātad tas dod mums tā kā nedaudz tādu drošības spilvenu. Taču mēs, protams, katru klientu ļoti izvērtējam, mums ir ļoti svarīga tā klienta kredītspēja un maksātspēja. Likmes ir augstākas nekā bankā tāpēc, ka mums ir lielāks risks. Bankas, piemēram, ņem arī ķīlas. Mūsu gadījumā mēs ķīlas neņemam, mums ir tikai īpašnieka galvojums. Termiņu mēs piedāvājam šobrīd līdz 36 mēnešiem ar iespēju jebkurā brīdī dzēst aizdevumu ātrāk."
Jau 15 gadus ar Baltijas uzņēmumu finansēšanu nodarbojas arī finanšu uzņēmums "Capitalia". Finansēšanas nodaļas vadītājs Artūrs Soročenkovs atzina, ka vidējais aizdevuma lielums ir 75 000 eiro, bet mikrouzņēmumu aizdevumiem līdz 50 000 eiro ir piesaistīta Eiropas Investīciju fonda garantija. Viņš vērtēja, ka pieprasījums pēc nebanku kredītiem palielinās banku piesardzīgās kreditēšanas dēļ.
"Ja sākumā nebanku aizdevums asociējās ar tādu kā ātro kredītu jeb pēdējo salmiņu, tad šobrīd arvien biežāk arī pazīstami un stabili uzņēmumi izmanto alternatīvo finansējumu tieši šo priekšrocību dēļ – ātrāka izvērtēšana, lielāka fleksibilitāte un manevrētspēja, un zemākas nodrošinājuma prasības.
Un biežākie aizdevuma izmantošanas mērķi ir apgrozāmie līdzekļi, finansējums lielāku projektu realizācijai, kā arī īpašuma, iekārtu iegādei. No aktīvākajām nozarēm var izcelt tirdzniecību, ražošanu, lauksaimniecību, mežsaimniecībai ļoti aktīvi esam bijuši noderīgi līdz šim tieši cirsmu iegādei," atzīmēja Soročenkovs.
Kam pievērst uzmanību, ņemot kredītu pie nebanku kreditētāja? LU profesore Rupeika-Apoga uzsvēra – jāvērtē, kad jāsāk atmaksāt kredīta pamatsumma un procenti, vai tas nav jādara jau nākamajā mēnesī, tāpat jāņem vērā procentlikmju kāpums.
"Visu šo laiku likmes bija salīdzinoši zemas, tagad viņas augs, bet ir prognoze, kad mēs sasniegsim inflāciju Eiropā atkal vidēji 2%, pēc gada apmēram mēs sasniegsim, tad Eiropas Centrālā banka arī domā sākt samazināt likmes. Bet, ja uzņēmums redz nišu, redz iespēju attīstīties, tad ir vērts ņemt arī tagad," pauda Rupeika-Apoga.
Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati, pērn nebanku kreditētāji patērētājiem un uzņēmumiem aizdevuši 664,5 miljonus eiro un tas ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms kopš 2013. gada.
