Panika tirgū
"Granulu ražotājiem pīķis parasti bija augustā, kad visi sāka gatavoties rudenim, iegādājās sev vajadzīgo materiālu. Bet pagājušajā gadā tā aktivitāte, lielais pīķis sākās jau martā. Tam nebija gatavs neviens, cenas sāka skriet debesīs, jo patērētājs arī bija gatavs maksāt, turklāt nav arī to brīvo jaudu, ir saslēgti citi līgumi. Patērētājs pirka nevis kā parasti sev vienai sezonai, bet, domājot, ka tas viss turpināsies līdz nebeidzamiem līmeņiem, tika iepirktas granulas diviem, trim gadiem uz priekšu par to augsto cenu.
Tā bija unikāla situācija, jā, tas bija panikas jautājums," atzina LKF izpilddirektors.
To, ka pirms gada tirgū situācija nekādā veidā nebija loģikā balstīta, atzina arī Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs. "Tas milzīgais cenu kāpums ļoti lielā mērā tika izraisīts panikas dēļ – līdzīgi kā ar sāli. Paklīst baumas – nebūs sāls un tad visi skrien pa galvu, pa kaklu. (..) Uz doto brīdi ir pilnīgi pretēja situācija.
Pašlaik visi ir nomierinājušies, un cenas ļoti strauji iet lejā, kas arī ir slikti.
Protams, patērētājam, kas patērē enerģiju, kas saražota no biomasas, tas šķiet ļoti labi, ka tagad cenas krīt lejā un nu tik viss būs lēti, bet tas nenāk par labu ilgtermiņa ražošanai un plānošanai. Viennozīmīgi – situācija nav laba."
Cenu kritums pēc panikas raisīta kāpuma, inflācija, darbaspēka trūkums, procentu likmju pieaugums – kokrūpniecībā problēmas lielā mērā tieši tādas pašas, kā visiem pārējiem. Un tagad vēl, protams, mizgrauzis.
Biedējošais Vācijas stāsts
Nozares pārstāvji vienā balsī sacīja – labi, ka kaut kas tiek darīts, jo, pat ja ir ierobežojumi, daudz sliktāk būtu ļaut mizgrauzim vienkārši plosīties. Piemēri tālu nav jāmeklē – Vācijā.
"Nedod Dievs mums tādu invāziju, kādu piedzīvoja Vācija vai Austrija. Tur mēs redzējām, ka tā ietekme uz industriju bija dramatiska, resursu cenas nokritās par 70% no ierastā, jo tā materiāla bija tik daudz, tas, protams, bija zemākā kvalitātē un citiem produktiem piemērotāks. Bet jebkurā gadījumā tas nav tas, kas mums būtu patīkami. Nē, mums ir vajadzīga skaidra, saprotama resursu plūsmas," sacīja LKF pārstāvis.
Ir gan aspekti, kas mums Latvijā ir labāki nekā Vācijā un tādēļ, visticamāk, Vācijas piemērs paliks tikai un vienīgi kā biedējošs stāsts, uzskata Palejs.
"Mums nav milzīgu masīvu ar vienu sugu tikai, kā, piemēram, Vācijā. Es pieļauju, ka tie cilvēki, kas baidās, ka būs milzīgi slikta ietekme, skatās uz to, kā tas bija Vācijā, kur bija vienkārši briesmīgas sekas šai mizgraužu invāzijai. Bet te ir liela atšķirība. Vācijā ir milzīgas platības ar vienu sugu, teiksim, ar eglēm. Un nozarē to sauc par monokultūrām, kur ir milzīgas platības tikai ar egli.
Skaidrs, ja tāds mizgrauzis tur tiek iekšā, tur tie bojājumi ir grandiozi.
To nekas nevar ierobežot un nekā to apturēt. Vācijā pat nonāca līdz tam, ka dabūja nocirst milzīgas platības nacionālos parkus, kur bija lielas, simtgadīgu egļu platības. Dabūja nocirst pilnīgi visu, jo viss nograuzts, viss ir pagalam," stāstīja Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs.
Tirgū būtiskas izmaiņas negaida
Būtiskas izmaiņas tirgū kopumā negaida, jo lielākie spēlētāji jau iepriekš pamanījuši mizgrauža risku un to ņēmuši vērā. Un arī mizgraužu apkarošana – tas būs darbs, kas jāpaveic pašai nozarei.
""Latvijas Valsts mežiem" savs plāns ir skaidrs, kā viņi darīs, kā viņi nodrošinās piegādes. Ietekme, protams, būs uz privātajiem mežu īpašniekiem, īpaši jau Vidzemē, Latgalē, uz kompānijām, kas ir nopirkušas mežus ar domu tos izstrādāt, sortimentu pārdot un pēc tam atjaunot. Tiem tās plānošanas iespējas ir mazākas. Viņiem būs šie divi mēneši jāpaciešas. Tanī pašā laikā nekas jau nav apstājies un izstrāde notiek. Tas materiāls, kas ir nozāģēts, tas ir jāpieved pie ceļa un jāaiztransportē uz piegādes vietām. Tie darbi turpināsies jebkurā gadījumā, jo tos kokus mežā neviens neatstās mizgrauža dēļ. Būs darbi sanitārajās cirtēs (..) Tā plūsma tik dramatiski nesamazināsies.
Katram būs savs darbiņš, kas ir jāpaveic, un tik dramatiska tā ietekme nebūs," lēsa Bukonts.
Un arī ciršana pēc mizgraužu parādīšanās nenozīmē, ka koki automātiski der tikai un vienīgi malkai. Palejs teica – katrs meža īpašnieks lems un skatīsies, kur pārdot nocirsto.
"Jautājums, cik sen tās egles, kuras tagad cirtīs nost, cik sen tās ir nograuztas. Ja tās ir svaigi nograuztas, tad patiesībā priekš kokapstrādes tā ir pilnīgi izmantojama koksne, bez kaut kāda būtiska kvalitātes samazinājuma. Ja tā audze ir nograuzta pirms diviem, trim, četriem gadiem un daļa jau ir nolūzusi, tad skaidrs, ka tur iekšā ir trupe, zilējums. Tas vai nu iet malkā, vai kaut kādos zemākas kvalitātes taras zāģbaļķos,(..)" teica Palejs.
Bet ko darīt mežu īpašniekiem, it īpaši, ja mežs ir kādā no riskantajiem reģioniem? Tirgot nost pa lēto? LKF vadītājs sacīja: "Nevis jātirgo pa lēto, bet ir jāpievērš uzmanība tam, kas notiek mežā. Uz to mežu ir jāiet, ir jāskatās, vai ir riski, vai jau ir kādi koki, kam ir bojājumi. Ja ir, tad ir jāvēršas, pirmkārt, pie Valsts meža dienesta pēc padoma, vai pie mežu īpašniekiem. Mežu īpašnieku biedrība Latvijā ir ļoti aktīva. Ir arī mežu īpašnieku kooperatīvi, kas var palīdzēt ar padomiem.
Mežu tirgot pa lēto noteikti nevajadzētu, tas ir jāpārdod par normālu tirgus cenu."
Mizgrauzis nekur nepazudīs
Ja ieguldīts mežā, tad par to arī jārūpējas, un lieta, par kuru rūpējas, vienmēr nesīs lielākus augļus, atgādināja Bukonts. Un šīm rūpēm jābūt ilgtermiņā, jo dažādi riski, kaut vai tas pats mizgrauzis nekur nepazudīs. Kaitēklim par labu nāk klimata pārmaiņas, sacīja Palejs.
"Mizgrauzis, visticamāk, nekur nepazudīs. Mums tā galvenā problēma, kāpēc mums tas ir, – klimata pārmaiņas. Mums paliek garāki veģetācijas periodi, respektīvi garāks siltais periods gadā, līdz ar to mizgrauzim ir vieglāk izplatīties. Ir sausākas un siltākas vasaras, kas mizgrauzim ir fantastiski. Koki ir vājāki, viņiem ir vieglāk nograuzt tās egles. Mizgrauzis nekur nepazudīs. Risinājums, protams, ir daudzveidību ieviest – lai mums ir nevis milzīgas egļu monokultūras, bet daudzas, dažādu sugu sajaukums. Tas droši vien ir pareizais ceļš mežsaimniecībā," teica Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs.
Bet kas tālāk ar cenām gan kokmateriāliem būvniecībai, gan apkurei un citām lietām? Bukonts sacīja – svārstības būs, bet ilgtermiņā cenu kritumu ir velti gaidīt.
"Koksne vairs nekad nebūs tik lēta, kā bija kādreiz. (..)
Pieprasījums pēc koksnes materiāliem ilgākā termiņā.. Jā, ilgākā termiņā būs svārstības pa gadiem, pa pusgadiem vai ilgākiem periodiem, bet kopumā koksnes izmantošana būvniecībā tikai augs un līdz ar to pieprasījums augs, un līdz ar to arī cenas būs augšupejošas. Mēs ceram, protams, ka tas būs pakāpeniski, nevis kaut kā strauji lēkājot," piebilda LKF izpilddirektors.
