Kamēr Eiropā atsakās no atkritumu dedzināšanas stacijām, Latvijā tās tikai plāno atvērt (precizēts)

200 000 tonnu dedzinātu atkritumu gadā

Salaspils novada Acones ciemā, kas atrodas šosejas malā, ir tikai četras daudzstāvu ēkas un dzīvo ap 500 cilvēku. Starp viņiem arī sirma kundze vārdā Ņina, kura ir informēta par plāniem šeit būvēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu.

"Te vispār jau elpot nevar. Un paši ziniet – atkritumi. Ko tas vēl nozīmē?!"

Uzņēmums "Gren Latvija" grasās investēt 200 miljonus eiro, lai nepilna kilometra attālumā no Ņinas mājām uzbūvētu minēto rūpnīcu. Rūpnieciskai apbūvei paredzētais zemes gabals šobrīd ir aizaudzis ar vismaz metru garu zāli, nelieliem kokiem un krūmiem.

Acones ciems nav vienīgais, kas atrodas salīdzinoši tuvu plānotajai atkritumu dedzinātavai. Apmēram kilometra attālumā ir ciemati "Rūķīši" un "Silabrieži", bet Salaspils, kas ir novada lielākā pilsēta, atrodas mazāk nekā piecu kilometru attālumā.

"Gren Latvija" gadā iecerējis sadedzināt līdz pat 200 000 tonnu sadzīves atkritumu, lai pēc tam ražotu siltumu un elektrību.

Sabiedriskajā apspriešanā vietējiem daudz jautājumu

Latvijas Radio ieradās uz uzņēmuma rīkoto sabiedrisko apspriešanu Salaspils kultūras namā. Uzņēmums kopš jūnija ir sācis novērtējuma procesu ietekmei uz vidi, un sabiedriskā apspriešana ir viens no soļiem, kas jāveic.

Zālē bija sapulcējušies apmēram 100 Salaspils iedzīvotāju, bet attālināti sekoja līdzi vēl apmēram pusotrs simts. Sapulce ilga vairāk nekā trīs stundas, un uz salaspiliešu jautājumiem atbildēja "Gren Latvija" vadītājs Andris Vanags.

Iedzīvotājus interesē, kādus atkritumus dedzinās un kādas kaitīgas vielas izplūdīs gaisā. Viņi ir satraukti par ietekmi uz vidi un savu veselību.

Diāna Josone, Silabriežu ciema iedzīvotāja: "Es ilgi meklēju vietu savai dzīves vietai. Es to izvēlējos Salaspils novadā. Pats biznesa projekts ir ļoti peļņu nesošs, bet tas ir uz iedzīvotāju veselības rēķina! Kur būs pārliecība, ka gaisā neuzies mums kaitīgās vielas? Uzies. Simtprocentīgi!"

Ainārs (vārds mainīts) Salaspilī zemi iegādājās pirms diviem gadiem. Šobrīd viņš tur ceļ māju. Īpašums atrodas divu kilometru attālumā no plānotās atkritumu reģenerācijas stacijas.

Ainārs, strādā vides aizsardzības jomā: "Vēlos kaut kādu hipotekāro kredītu vēl paņemt. Kredītu rēķina, kā tev būs uz šodienu. Bez kaut kādām piesārņojošām darbībām, bez miskastes riņķī. Attiecīgi, ja tev nokrīt īpašuma vērtība, tad neviens jau tev viņu nesedz."

Mājas būvniecību viņš plāno pabeigt, bet, vai tur pats dzīvos, pagaidām nezina.

"Ja būs tā smaka vai gruntsūdeņi būs piesārņoti, tad man jau izvēles nav. Visticamāk, pārdošu. Bet jautājums – kas to pirks?"

Ainārs paredz, ka gadījumā, ja Latvijā uzbūvēs tik jaudīgu atkritumu reģenerācijas staciju, kā to plāno "Gren Latvija", tad pienāks brīdis, ka tai pietrūks atkritumu, ko dedzināt.

"Ievedīs tāpat kā Lietuvā, tāpat kā citviet. Ievedīs šo masu iekšā."

Dedzinās plastmasu, tekstilu, pamperus

"Gren Latvija" vadītājs Andris Vanags Latvijas Radio skaidroja, ka plāns ir atkritumu reģenerācijas stacijās dedzināt nebīstamos sadzīves atkritumus. Šobrīd "Gren" Latvijā ir rūpnīcas Jelgavā, Gulbenē, Daugavpilī un divas Rīgā, kur enerģijas ražošanai izmanto vietējos atjaunīgos energoresursus – galvenokārt šķeldu.

Plastmasu, koku, tekstilu, pamperus ­– Vanags uzskaitīja, jautāts, kādus atkritumus plānots likt krāsnī. Ja pietrūks atkritumu, ko dedzināt, "Gren" plāno izmantot zemas kvalitātes biomasu.

Publiski pieejamā "Gren" stacijas plānā attēlota stacijas darbība pa posmiem. Tur uzzīmēts, ka atkritumi pēc atvešanas uzreiz no kravas mašīnas iebirst speciālā tilpnē, kur tos samaisa. Pēc tam tie uzreiz nonāk krāsnī uz sadedzināšanu.

"Mēs jau saņemsim gatavu kurināmo, kas nāks no atkritumu šķirošanas līnijām. Vai no dalītās vākšanas, kas būs no mājsaimniecībām vai atkritumu izcelsmes vietām," skaidroja Vanags.

Atkritumu dedzināšanai ierasti izvēlas kādu no divām alternatīvām – kustīgo ārdu tehnoloģiju un verdošā slāņa iekārtu.

Kustīgo ārdu tehnoloģiju Eiropā izmanto visplašāk. Tajā atkritumu sadedzināšanas procesā kurināmo papildus irdina un jauc, lai tie labāk sadegtu. Turpretim verdošā slāņa iekārtā kurināmo ievada speciālā verdošā slāņa kurtuvē, kur pēc tam to sadedzina.

Vanags sacīja, ka ietekmes uz vidi izvērtējumā, kas patlaban ir procesā un varētu noslēgties pēc apmēram pusotra gada, pieprasa izvērtēt dažādas alternatīvas.

Pēc tam projektēs un būvēs staciju, kas Aconē sāks strādāt 2029. gadā.

Pelnus vedīs pārstrādāt ārzemēs

Firmas "Gren" mātesuzņēmums ir Nīderlandes kompānija "Gren Holding Company BV". Tai ir pieredze atkritumu reģenerācijā ne vien Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, bet arī kaimiņvalstī Lietuvā. Klaipēdā atkritumu reģenerācijas staciju uzbūvēja pirms 11 gadiem, bet Kauņā pirms četriem.

Klaipēdas un Kauņas reģenerācijas stacijās jau izmanto kustīgo ārdu sadedzināšanas tehnoloģiju.

"Kur būtiski lielāks apjoms ir smagā (pelnu) frakcija, jo sadegšanas process tiek organizēts bez piespiedu lielām gaisa plūsmām. Tad no šiem 35%, ja ir kustīgo ārdu tehnoloģija, es teiktu, procenti seši, septiņi, astoņi ir lidojošo pelnu frakcija, un pārējā masa ir šī smagā frakcija. Bet verdošā slāņa tehnoloģijā ir otrādāk, ka lidojošo pelnu apjoms ir lielāks," komentēja Vanags.

Kas notiek ar šiem pelniem Lietuvas stacijās?

"Jau vairākus gadus sadarbojamies ar Norvēģijas uzņēmumu. Viņus interesē šie kaļķa materiāli, kas ir šajos bīstamajos pelnos lielākā apjomā. Viņi (pelnus) izmanto tālākā pārstrādē."

Runa ir par vieglajiem jeb lidojošajiem pelniem. Savukārt izdedžus pamatā izmanto autostāvvietu un veloceliņu būvniecībā, kā arī pārklāj ar tiem atkritumu slāņus poligonos.

Pelni no Latvijas stacijas nonākšot Norvēģijā vai citā valstī, kurā notiek kvalitatīva pelnu pārstrāde, norādīja "Gren Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Kauņas stacijas tuvumā atklāts piesārņojums

Izvēlētā atkritumu sadedzināšanas tehnoloģija, kā arī tas, kādus tieši atkritumus liek krāsnī, ļoti lielā mērā ietekmē to, cik daudz sadegšanas procesā radīsies smagie pelni jeb izdedži un cik lidojošie pelni.

Vanags skaidroja, ka lidojošo pelnu frakcija ir bīstamākā.

Tajā atrodas sīkas, cilvēka veselībai kaitīgu vielu daļiņas. Tās nevar izmērīt ar parastajām emisiju monitoringa iekārtām, kas būs izvietotas skurstenī.

"Tās ir pašas kaitīgākās vielas, par kurām cilvēki parasti satraucas – dioksīni un furāni. Šiem mērījumiem šobrīd nav tehniskā risinājuma, kā tos online (tiešsaistē) mērīt. Tādēļ divas reizes gadā tiek uzaicināta laboratorija no Eiropas."

Tieši dioksīnus un furānus, sīkas daļiņas, kas atrodas pelnos, pirms diviem gadiem pētnieki atklāja Kauņas reģenerācijas stacijas tuvumā. Kauņas stacijā "Gren grupai" pieder 49% kapitāldaļu, bet "Ignitis grupai" – 51%.

Biomonitoringu veica divas neatkarīgas organizācijas – "Toxico Watch" un "Zero Waste Europe", kas sadarbojās ar lokāliem partneriem.

Vanags nenoliedza faktu, ka eksperti pētījumā atklāja piesārņojumu, tomēr neesot pierādīts, ka tā iemesls ir atkritumu reģenerācijas stacija. Pēc viņa domām, piesārņojuma avoti var būt arī citi:

"No autoceļiem, vai atnests caur lietiem piesārņojums, vai no citas industrijas, kas tur ir bijusi vēsturiski. Modernas reģenerācijas stacijas vairs nerada šādu piesārņojumu."

NVO vadītājs: Uzņēmums izmanto pētījuma nepilnības

Domants Tracevičs no Lietuvas vada nevalstisko organizāciju ar nosaukumu "Žiedinė ekonomika" jeb "Aprites ekonomika", kas ar šiem jautājumiem strādā Lietuvā. Tās pētnieki trīs kilometru rādiusā ap Kauņas reģenerācijas staciju ievāca paraugus no olu čaumalām, skuju kokiem un sūnām. Viņi tos tālāk analizēja.

"Dažās vietās konstatējām divas cilvēkiem kaitīgas vielas – dioksīnus un furānus. Risks ir augsts, un, protams, šādu pētījumu vēl vajadzētu veikt valsts atbildīgajām iestādēm. Pagaidām valdība un vides aizsardzības iestādes vēl nav izlēmušas to darīt."

Viņš piekrita uzņēmuma "Gren" apgalvojumam, ka šajā pētījumā trūkst apkārtējās vides mērījumu, pirms konkrētajā vietā sāka dedzināt atkritumus, līdz ar to nav simtprocentīgi pierādāms, ka piesārņojumu radījušas atkritumu dedzināšanas iekārtas, un šo faktu uzņēmums izmanto sev par labu.

Tomēr šādi pētījumi ir veikti vēl vairākās citās valstīs, piemēram, Spānijā, Čehijā, Slovākijā, Francijā un Nīderlandē.

Arī šajās zemēs pētnieki sadedzināšanas iekārtu tuvumā atklāja augstu noturīgo organisko piesārņotāju līmeni vidē un pārtikā,

tostarp dioksīnus un furānus, un secināja, ka kaitīgās vielas pārsniedza Eiropas Savienības noteiktās piesārņojuma normas.

Lietuvā uzplaiksnī atkritumu importa skandāli

Kopumā Lietuvā darbojas trīs atkritumu reģenerācijas stacijas – Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Domants atminējās, ka vietējie iedzīvotāji iebilda un protestēja pret visu staciju izveidi, tāpat kā to patlaban dara cilvēki Latvijā:

"Es domāju, ka Lietuvai atkritumu dedzināšanas staciju ir par daudz. Piemēram, Kauņas sadedzināšanas iekārta siltumapgādes tirgū ir izkonkurējusi dažas biomasas sadedzināšanas koģenerācijas stacijas."

Turklāt Kauņas stacija, pretēji solītajam, kāpinājusi jaudu.

Domants pastāstīja, ka Lietuva saskaras ar atkritumu importa problēmu.

Lai gan likums aizliedz valstī ievest no citām zemēm sadzīves un bīstamos atkritumus, kas paredzēti apglabāšanai vai enerģijas sadedzināšanai, ik pa laikam uzvirmo kāds atkritumu importa skandāls.

Piemēram, 2015. gadā Lietuvas ziņu portāls "Lrytas" rakstīja par skandālu Klaipēdas reģenerācijas stacijā, kas pilnībā pieder "Gren".

Toreiz Lietuvā ieveda teju 3000 tonnas atkritumu no Īrijas, kurus starpnieka uzņēmums mēģināja nogādāt atkritumu sadedzināšanas iekārtai Klaipēdā. Tā atkritumu kravu bloķēja.

Savukārt 2022. gadā atkritumu importa skandālā bija ierauta otra "Gren" daļēji piederošā reģenerācijas stacija Kauņā. Toreiz kaimiņvalsts medijs "Kauno diena" vēstīja, ka Vides ministrijai ir aizdomas par atkritumu importu no Polijas.

Tikmēr Domants Latvijas Radio atklāja, ka viņam neoficiāli zināms, ka atkritumus uz Lietuvu dedzināšanai eksportējis kāds uzņēmums no Talsiem. Viņš lūdzis atbildīgās iestādes šo faktu pārbaudīt.

"Gren Latvija", taujāti, vai uz Lietuvas stacijām ved atkritumus no citām valstīm, tostarp Latvijas, rakstiski atbildēja:

"95% no reģenerācijas stacijās izmantotajiem nepārstrādājamiem, nebīstamiem atkritumiem ir vietējas izcelsmes. Ražošanas atkritumi var tikt importēti tikai saskaņā ar noteikto regulējumu, un katrai kravai vispirms ir jāsaņem Lietuvas Vides dienesta atļauja. Ražošanas atkritumu imports Lietuvā ir zem 5%, un tie ir otrreizējā koksne un papīra atlikumi."

Domants Latvijai nerekomendētu būvēt šādu atkritumu dedzinātavu, jo "tad tā būs jābaro". Viņš pauda, ka Lietuvā darbojas spēcīgs lobijs no nozares puses un tas lielā mērā ietekmē to, cik striktas prasības un ierobežojumus valsts ievieš atkritumu dedzināšanas stacijām.

Viņaprāt, vispirms būtu jākāpina atkritumu šķirošanas apjomi.

Ministrijā tiecas uz ES nospraustajiem mērķiem

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Valsts sekretāres vietniece vides aizsardzības jomā Rudīte Vesere Latvijas Radio skaidroja, ka Latvija ir viena no dažām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās atkritumu dedzināšana nav attīstīta. Viņa piesauca ES mērķus atkritumu jomā, kas jāsasniedz līdz 2035. gadam:

"Vismaz 65% pārstrādē, 10% apglabāšanai. Perspektīvā sadedzināmā frakcija aizvien vairāk samazinās. Ir jāliek lielāks akcents uz pārstrādi, atkritumi nevarētu būt vienīgais kurināmais materiāls."

Komentējot skandālus ar atkritumu importu Lietuvā, Vesere pauda, ka ministrijā domā par potenciālu aizliegumu ievest atkritumus sadedzināšanai.

Bet kā Latvijā nodrošinās, ka tos neimportēs pa apvedceļiem?

"Tur tiešām ir jādomā uzreiz par visiem aspektiem, lai izslēgtu kaut kādas vēlmes apiet likumu un meklēt kaut kādas nelegālās iespējas, kā to darīt," skaidroja Vesere.

Intervijas laikā bija jūtams iespaids, ka atkritumu sadedzināšanas stacijām Latvijā ir jābūt, pretējā gadījumā valsts nevarēs samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā pieprasa Eiropa.

Līdzīgs atbalsts saklausāms arī sarunā ar Valsts vides dienesta (VVD) Atkritumu aprites departamenta direktoru Ati Treiju:

"Šobrīd, skatoties uz datiem un uz atkritumu apjomu un tendencēm, diemžēl jāsaka, ka jā. Mums ir kaut kas jādara. Tikai ar bioloģiju, ko mēs esam ieviesuši šogad, ir par maz."

Uzņēmumi konkurē par Pierīgas siltuma jaudām

Latvijas atkritumu apsaimniekošanas plānā ierakstīts, ka Latvijā var būt vairākas šādas stacijas. Pavisam neliela atkritumu dedzināšanas stacija ar reģenerācijas jaudu līdz 15 000 tonnu gadā nākamgad sāks darbu Ventspilī. Lai to attīstītu, vietējais pašvaldības uzņēmums piesaistīja ES līdzfinansējumu.

Eiropas Komisija atkritumu dedzinātavu projektus no fondiem vairs gan neatbalsta, jo priekšroku tagad dod citiem enerģijas ieguves veidiem.

Savukārt Pierīgā atkritumu reģenerācijas stacijas grasās būvēt divi privāti uzņēmumi.

Abu kopējā atkritumu reģenerācijas jauda plānota apmēram 350 000 tonnu gadā. Šis apjoms krietni pārsniedz apsaimniekošanas plānā iekļautos aprēķinus.

Tajā teikts, ka Rīgā vai tiešā tās tuvumā, ar iespēju nodrošināt pieslēgumu Rīgas pilsētas centralizētajam siltumapgādes tīklam, ieteicams izbūvēt iekārtu, kas reģenerē vien 110 000 tonnu atkritumu gadā. Līdz ar to abi uzņēmumi šobrīd konkurē par Pierīgai nepieciešamām siltuma jaudām.

Viens ir jau pieminētais "Gren Latvija" projekts Salaspilī, bet otrs iecerēts vien kilometra attālumā – Ropažu novadā.  

Tur atkritumu dedzināšanas projektu iecerējis īstenot uzņēmums "Vides resursu centrs", kura lielākais īpašnieks ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Clean R", kas ir ar ekspremjeru un tā dēvēto oligarhu Andri Šķēli saistīts bizness.

Ropažu stacija ir saņēmusi ietekmes uz vidi novērtējumu, bet Salaspils stacijai tas ir tikai sākuma stadijā. Pēc tam abiem projektiem būs jāsaņem VVD atļauja piesārņojošai darbībai, kas ir zaļā gaisma projektam. Akcepts jādabū arī no pašvaldības.

Latvijā

Latvijā

Vide un dzīvnieki

Vai pašiem pietiktu atkritumu?

Redzot abu uzņēmumu ambīcijas siltuma ieguvei sadedzināt tik milzīgu apjomu atkritumu, rodas jautājums – vai ar Latvijas atkritumiem pietiks?

Vides ģeoloģijas un metroloģijas centra Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Intars Cakars bija bažīgs:

"Es šaubītos par tik lielu ciparu. Ja man būtu jāpieņem lēmumi, tad man loģiski liktos, ka tā būtu viena. Ja abām ir kapacitāte līdz 200 000, un kopā mums vajadzētu apmēram 400 000 tonnu. Nē, tik daudz mums nav! Un arī domāju, ka tuvākā laikā nebūs. Es nedomāju, ka mēs atkritumu radīšanā iesim uz otru pusi un sāksim patērēt vēl daudz vairāk."

Viņaprāt, risks, ka Latvijā importētu atkritumus, pastāv, un VVD uzdevums būtu to izsekot. Regulēt atkritumu importu var arī ar likumdošanu.

"Var nopirkt caur starpniekiem un var tos klasificēt kā otrreizējas izejvielas. Tur ir jābūt diezgan uzmanīgiem ar to. Par rūpnīcu vajadzību! Tā drīzāk ir politiska izšķiršanās."

Latvijā gadā saražo apmēram 800 līdz 900 tūkstošus tonnas atkritumu, un, ja cilvēku paradumi turpmākajos desmit gados nemainīsies, tad poligonos drīkstēs apglabāt apmēram 80 000 tonnu gadā.

Cakars: "Lai šo parametru sasniegtu uz 2035. gadu, ir ļoti grūti atrast kādu citu iespēju bez tās dedzināšanas."
Latvijas Radio: "Vai tas nav ātrākais un vieglākais ceļš, kuru iet?"
Cakars: "Arī. Bet arī drošākais."

Pēdējais salmiņš

Vai Latvijas izvēlētā atkritumu apsaimniekošanas politika ar šādām reģenerācijas stacijām saskan ar valsts centieniem cīnīties ar klimata izmaiņām? Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētā profesore Jūlija Gušča skaidroja, ka Eiropā un arī citās pasaules valstīs cer mazināt atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanai.

Šobrīd aizvien pieaug pārstrādes iespējas. Eiropā valstis samazina reģenerācijas staciju jaudas vai arī tās slēdz ciet pavisam.

"Mēs jau varam redzēt, ka trūkst resursu, un tās meklē jaunus resursus, kurus varētu izmantot, lai nodrošinātu jaudu kādreiz būvētajām stacijām," norādīja Gušča.

Paralēli starptautiskiem zinātnieku pētījumiem par atkritumu dedzināšanas ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un ekonomiku, savu analīzi šoruden publicēja arī britu raidsabiedrība BBC. Tā atklāja, ka no atkritumiem saražotā enerģija rada piecreiz lielāku piesārņojumu nekā vidēji Apvienotajā Karalistē saražotā elektroenerģija.

Žurnālisti pārbaudīja piecu gadu datus no visas valsts un atklāja, ka atkritumu sadedzināšana rada tādu pašu siltumnīcefekta gāzu daudzumu kā ogļu enerģija, no kuras pagājušajā mēnesī Apvienotā Karaliste atteicās.

Nevalstiskās organizācijas "Zero Waste Latvija" vadītāja Anna Doškina vērtēja, ka atkritumu dedzināšana ir kā pēdējais salmiņš, pie kura Latvija pieķērusies:

"Šobrīd tāda kopējā sajūta, ka bez šīs dedzināšanas neiztiksim, savukārt vides aktīvisti uzskata, fokusējot šo enerģiju, kuru mēs veltām, runājot par dedzināšanu, lēnām mēs varētu mērķus sasniegt. Mēs runājam par bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu. Kolīdz viss paliek tīrāks, tad jau palielinās pārstrāde."

Doškina norādīja – ir vairāki pētījumi, kas apliecina, ka atkritumu dedzināšana ietekmē tuvumā dzīvojošo cilvēku veselību.  

"Pierādījumi no visām pasaules malām par nepārprotamu bīstamību šādām ražotnēm. Lai arī mēs izmantojam labākās iekārtas, tāpat šī bīstamība saglabājas. Nāk ārā no šiem skursteņiem dioksīni, furāni un dažādi citi ķīmiski savienojumi. Tie dabā nenoārdās."

Viņa sacīja, ka furānu, dioksīnu un dzīvsudraba izdalīšanās no sadedzināšanas rūpnīcām var izraisīt paaugstinātu vēža risku un radīt attīstības traucējumus bērniem.

To, ka Latvijā nevajag šādas reģenerācijas stacijas, domā arī vides zinātnieks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga, jo sadedzinot atkritumu apjoms samazinās tikai par 75%, bet 25% no atkritumu masas pārvēršas bīstamos pelnos.

Vienlaikus viņš atzina, ka, līdzīgi kā ar smēķēšanu, ir grūti pierādīt, ka piesārņojums radies no kādas konkrētas vietas vai bijis jau vēsturisks.

Savukārt pieredze citās valstīs rādot, ka atkritumu dedzināšana konkurē ar atkritumu šķirošanu.

"Jo tīrāks materiāls, jo to ir efektīvāk sadedzināt un arī izdevīgāk pārstrādāt. Tas ir galvenais konflikts, kas veidojas," skaidroja Brizga.

Par to, ka valsts kopumā tikai zaudēs no šādām stacijām, ir pārliecināts arī Ainārs, kurš Salaspilī ir sācis būvēt māju. Viņš netic, ka "Gren Latvija" atkritumu reģenerācijas stacijas dēļ poligonos noglabātais atkritumu daudzums noplaks.

"Visi ir publiski pateikuši, ka tā ir mūsu miskastes problēma. Ok, ir valstī problēma, mēs paši to radām, un pašiem tā jāatrisina. Nevajadzētu kļūt par Āfrikas valsti pēc savas domāšanas veida. Pa lēto paņemt un piecūkot savu valsti. Jo mēs piecūkosim."

Ainārs uzskata, ka ne Salaspils, ne arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem no plānotās atkritumu dedzināšanas stacijas nebūs nekāda labuma.