EK Ziemeļjūras–Baltijas jūras transporta tīkla koordinatore Trautmane neuzskata, ka jāmeklē vainīgais par projekta kavējumiem, jo tas nevirzīs projektu uz priekšu. Viņasprāt, Baltijas valstu vadītājiem nevar pārmest kūtrumu, jo nav bijusi pieredze ar tāda mēroga projektiem. Pati viņa ir no Francijas, sakot, ka līdzīgi bijis Francijā, kad valsts sāka strādāt pie tāda mēroga projektiem.
Trautmane norādīja, ka projektā vajadzīga visa parlamenta un ministriju iesaiste. Otrkārt, visām Baltijas valstīm jādarbojas kopā, piesaistot arī Poliju un Somiju. Projekts ir jāsadala kārtās, tādējādi to pielāgojot esošajai finanšu situācijai. Viņa arī norādīja, ka gaidāms vairāku gadu periods starpfinanšu uzsaukumiem, tāpēc vajadzēs meklēt alternatīvus resursus:
"Mēs zinām, ka mums ir jāatrod veids, kā iziet cauri periodam, kurā mums ir šī plaisa, šīs faktiskās finanšu perspektīvas beigas un jaunais budžets, kas tiks apspriests nākamā gada sākumā. Tāpēc mēs strādājam kopā, un mēs kopīgi atradīsim risinājumus. Esmu diezgan optimistiska, ka atradīsim veidu, kā rīkoties. Varam pielāgot būvniecības realizāciju, varam redzēt, kādas ir būvniecības prioritātes. Un, iespējams, jums 2029. vai 2030. gadā dažas projekta daļas būs jāfinansē no jaunajām finanšu perspektīvām. Bet nepieciešams, lai trīs Baltijas valstis stingri virzītos, lai atbalstītu iespēju saglabāt finanšu avotu arī nākamajam periodam. Šī ir atslēga. Eiropas Parlamentā "Rail Baltica" projektam ir daudz draugu un arī daudz draugu no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, un viņi tajā visā palīdzēs."
Trautmane sacīja, ka no Latvijas gaida reālu būvniecības sākšanos pamattrasē, jo daudzgadu budžeta sarunās ir jāparāda, ka projekts virzās uz priekšu un ir progress.
Trautmane uzsvēra, ka projekta pirmās kārtas gala termiņš paliek nemainīgs – jāpabeidz līdz 2030. gadam.
Tikmēr satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") uzsvēra, ka ir jādomā arī par to, kā ekonomiski efektīvi šo līniju arī nākotnē uzturēt: "Ja mums nebūs pietiekami daudz pasažieru, tad skaidrs, ka rēķins par nākotnes uzturēšanu būs būtiski lielāks."
Satiksmes ministrs norādīja, ka daudz runājuši arī par iesākto stacijas ēku vismaz daļēju pabeigšanu, ko EK pārstāve atbalstījusi.
Līdz šim Latvija vairākos EK uzsaukumos piesaistījusi apmēram 1,2 miljardus eiro. Nākamā Eiropas nauda Latvijai varētu ieripot labākajā gadījumā vien 2029. gada beigās. Tā varētu būt maksimums tikpat liela summa.
Tātad, skaitot līdz šim saņemto, tie būtu 2,4 miljardi eiro plus vēl valsts finansējums, kas ir vien maza daļa jeb 15%.
Tomēr pirmās kārtas izmaksas ir aplēstas piecu miljardu eiro apmērā. Kur ņemt pārējos apmēram divus miljardus eiro, pagaidām ir liels jautājums. Arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") nevarot iedomāties, kā līdz 2030. gadam projektu varētu pabeigt.
KONTEKSTS:
Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" būvniecības pirmajā fāzē savienojumu ar Rīgu plāno būvēt tikai no vienas puses. Savukārt sliedes uz Igauniju līdz 2030. gadam var arī neuzbūvēt. Tā izriet no Satiksmes ministrijas publiskotā informatīvā ziņojuma.
Satiksmes ministrija līdz 2030. gadam piedāvā:
- Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam.
- Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, pabeigt darbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai tās varētu funkcionēt.
- Izbūvēt jaunu Krievijas platuma dzelzceļa sliežu ceļu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu. Tad starp centru un lidostu kursēt varēs "Škoda" elektrovilcieni, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
- Izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas – Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska –, infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
- Izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Tātad vai nu no Upeslejām līdz centram (Daugavas labajā krastā), vai arī no Misas līdz lidostai (attiecīgi kreisajā krastā). Lai šo realizētu, varētu piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, privāto un publisko partnerību.
Savukārt ES fondu finansējumu plāno primāri virzīt iepriekšējos punktos minēto aktivitāšu finansēšanai.
