ĪSUMĀ:
- Eiropas Komisijā atkal grib mazināt pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas kūpinātajai produkcijai.
- Tas ietekmētu tradicionālo ar koksni kūpināto gaļu, zivju un siera produktu ražošanu.
- Latvijas Zemkopības ministrija un nozare: tas būtiski kaitētu Latvijas ražotājiem.
- Latvijā ar tradicionālām koksnes dūmu kūpināšanas metodēm produktus ražo aptuveni 300 mājražotāju un 10 lielie uzņēmumi.
- Gaļas ražotājs "Nākotne": Normas varēs ievērot, bet tas mainīs garšu, patērētājam tas varētu nepatikt.
- Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela": Mainot esošās normas, tradicionālā produkta garša pazustu.
- Sanāksme par šo jautājumu Eiropas Komisijas darba grupā plānota jūnija nogalē.
Zemkopības ministrijas (ZM) dati liecina, ka ar tradicionālām koksnes dūmu kūpināšanas metodēm gaļu, zivis un sieru patlaban Latvijā vietējam tirgum ražo aptuveni 300 mājražotāju un 10 lielie uzņēmumi arī eksportē šo produkciju.
Pašlaik Latvijai un vēl 9 dalībvalstīm, piemēram, kūpinājumos pieļaujamā benzopirēna norma ir 5 mikrogrami uz kilogramu, tikmēr citās dalībvalstīs tie ir 2 mikrogrami.
Ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas speciālists Māris Valdovskis skaidroja, ka "koksnes sadegšanas procesā tie savienojumi, nonākot uz produktu virsmas, rada zināmu piesārņojumu".
"Taču Latvijas uzņēmumi ir ļoti daudz darījuši, lai ieviestu labas ražošanas prakses elementus un samazinātu kaitīgo vielu daudzumu produktos, un līdz ar to šobrīd mums ir ļoti svarīgi nepieļaut situāciju, ka Latvijas ražotāji nevarēs vairs turpmāk ražot patērētāju pieprasītos un eksporta tirgos pieprasītos produktus," skaidroja ZM pārstāvis.
Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Egīls Immermanis norādīja, ka izņēmumu atcelšana būtiski ietekmētu nozari kopumā. Arī viņa vadītajā uzņēmumā "Nākotne" tas ietekmētu ap trešdaļu no patlaban saražotās produkcijas.
"Protams, šo normu jau var ievērot, tikai tad tas izmaina visu garšu, patērētājam tas noteikti varētu nepatikt. Un šis pieprasījums pēc precēm varētu samazināties. Nedomāju, ka, apēdot to daudzumu, tas būtu ļoti kaitīgi, jo katru dienu jau tik daudz kūpinājumus nelieto,
bet Eiropa tā īsti nekad nav sapratusi Latviju, jo Eiropā jau šādu produkciju principā nelieto.
Tāpēc arī iepriekšējā reizē ne tuvu nebija viegli izcīnīt to, lai Latvijai atstāj paaugstināto benzopirēna normu. Un tādas aktīvas diskusijas līdz šai ziņai tā kā nebija. Tā kā šis ir zināmā mērā pārsteigums, bet, nu, es ceru, ka mums šoreiz arī izdosies saglabāt šo normu," sprieda Immermanis.
Zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" pārstāvis Andris Bite atgādināja, ka, iepriekš jau pieņemot izņēmumus kūpinātai produkcijai, šo savienojumu pieļaujamās normas tika krietni samazinātas kūpinātai zivju un gaļas produkcijai.
Un, mainot esošās normas, tradicionālā produkta garša pazustu.
"Mēs kategoriski iebilstam. Un arī iepriekšējā reizē, kad šis jautājums pacēlās, šī vēlme samazināt neradās vienkārši no zila gaisa vai no vēlmes rūpēties tomēr par cilvēku veselību, jo tas piedevu līmenis ir tik minimāls, ka jāapēd 20 tonnas brētliņu vai šprotu vienlaicīgi, lai dabūtu kādu fizisku kaiti. Bet tas bija iniciēts no lieliem iekārtu ražotājiem Vācijā, lai varētu monopolizēt kūpināšanas produktu iekārtu tirgu, un šobrīd, atkal sākoties šim procesam, atkal mums ir aizdomas, ka atkal ir kāds mēģinājums iejaukties iekārtu, tehnoloģiju un procesu tirgos. Ir kaut kāds saprātīgs līmenis, un šis esošais, kas jau ir apstiprināts un kurā mēs esam pielāgojuši savas tehnoloģijas, ir optimāls, un uz leju iet vairs nav iespējams," pauda Bite.
Lai izvairītos no iespējamā kaitējuma patērētāju veselībai, Eiropas Komisija ir uzsākusi diskusiju par esošo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu regulējumu, un nākamā sanāksme par šo jautājumu Eiropas Komisijas darba grupā Briselē plānota jūnija nogalē.
