Lai gan jau publiski izskanējušas bažas par to, ka 2030. gadā Eiropas platuma sliedes trijās Baltijas valstīs var nebūt izbūvētas, šodien projekta galvenā uzņēmuma "RB Rail" vadītājs teica, ka gala termiņš joprojām paliek spēkā. Savukārt izmaksas gan mainās.
Vēl jūnijā projekta pirmās kārtas izmaksas visās Baltijas valstīs lēsa vairāk nekā 15 miljardu eiro apmērā. Tagad summa sarukusi par miljardu eiro. Savukārt Latvijā pirmā kārta 6,4 miljardu eiro vietā varētu izmaksāt 5 miljardus eiro.
Šis lielais ietaupījums rodas, jo vasarā aprēķinos bija iekļauts arī vairāk nekā 900 miljonus eiro vērtais savienojums starp lidostu un Misu.
To paredz finansēt izmantojot, piemēram, publisko un privāto partnerību, informē uzņēmumā "Eiropas Dzelzceļa līnijas". Savukārt vēl gandrīz 400 miljonu eiro ietaupījums rodas, jo būvēs mazāk trokšņu sienu un savienojumus ar autoceļu.
"Tad, kad skiču projekts bija izstrādāts, mēs skatījāmies, ka daudz kur ir neracionāli paredzēti autoceļu šķērsojumi. Attiecīgi kopā ar "Latvijas Valsts ceļiem" mēs skatāmies, kāda ir ceļa funkcionalitāte konkrēti šajā reģionā, un varbūt, ja mēs varam pārkārtot šo satiksmi ar paralēlajiem ceļiem, varbūt atsevišķu šķērsojumu var pirmajā kārtā neizbūvēt," skaidro "Eiropas Dzelzceļa līniju" vadītājs Ēriks Diļevs.
Krievijas dzelzceļa platuma sliedes starp Rīgas centru un lidostu paliek spēkā. Paredzēts, ka starp abām stacijām ik pēc 30 minūtēm kursēs "Škoda" elektrovilcieni, ceļā pavadot 15 minūtes. Papildus paredzēts modernizēt Torņakalna, Zasulauka un Imantas stacijas. Savienojumu varētu pabeigt aptuveni 2027. gadā. Savukārt uzlabot posmu Centrālā stacija–Daugavkrasti, kur varētu pārsēties uz ātrgaitas vilcienu, paredz līdz 2029. gadam.
Latvija vienīgā nav sākusi darbu pamattrases posmā
Latvija pagaidām ir vienīgā no trijām Baltijas valstīm, kas vēl nav sākusi darbus "Rail Baltica"pamata trases posmā. Taču tas Latviju nepadara par ķēdes vājo posmu, šodien norāda par projektu atbildīgā "RB Rail" vadītājs.
"No Baltijas valstīm nav tādas valsts, kurai nebūtu jautājumu par projekta ieviešanu. Piemēram, Igaunijā mēs redzam, ka dienvidu daļa ir kaut kas tāds, ko mums vajadzētu prioritizēt, lai iegūtu funkcionējošu dzelzceļu līdz 2030. gadam," stāsta "RB Rail" pagaidu izpilddirektors Marko Kivila.
Runājot par pamata trases būvniecību Latvijā, lai gan līgums ar būvniekiem noslēgts jau teju pirms gada, reāli būvdarbi nav sākušies. Taču, kā skaidro "Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs, darbus varētu sākt drīz.
"Principā ziema ir pateicīgākais laiks, lai piegādātu būvmateriālus, jo visa zemes klātne ceļiem ir sasalusi. Attiecīgi, te ir mazāka ietekme uz esošo ceļu konstrukciju. Principā tie ir darbi, ko mēs plānojam arī diezgan vērienīgā apjomā veikt," skaidro Diļevs.
Taču jau konkrēti un plašāki būvdarbi sāksies nākamajā gadā.
KONTEKSTS:
Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" būvniecības pirmajā fāzē savienojumu ar Rīgu plāno būvēt tikai no vienas puses. Savukārt sliedes uz Igauniju līdz 2030. gadam var arī neuzbūvēt. Tā izriet no Satiksmes ministrijas publiskotā informatīvā ziņojuma.
Satiksmes ministrija līdz 2030. gadam piedāvā:
- Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam.
- Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, pabeigt darbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai tās varētu funkcionēt.
- Izbūvēt jaunu Krievijas platuma dzelzceļa sliežu ceļu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu. Tad starp centru un lidostu kursēt varēs "Škoda" elektrovilcieni, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
- Izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas – Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska –, infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
- Izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Tātad vai nu no Upeslejām līdz centram (Daugavas labajā krastā), vai arī no Misas līdz lidostai (attiecīgi kreisajā krastā). Lai šo realizētu, varētu piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, privāto un publisko partnerību.
Savukārt ES fondu finansējumu plāno primāri virzīt iepriekšējos punktos minēto aktivitāšu finansēšanai.
