Kopš Latvijā aizsākusies atjaunojamās enerģijas ēra, vēja parku attīstītāju lielākā interese nemainīgi bijusi vērsta uz valsts rietumiem, kur valdošie ir Baltijas jūras piekrastes vēji.
Attīstītājiem saskaņā ar valdības nolemto
būs jāmaksā kompensācijas pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo ne tālāk kā 2 kilometru attālumā no tuvākā ģeneratora.
Grobiņas pievārtē vēja parks jau darbojas, bet tuvāko pāris gadu laikā turbīnas mainīs pret jaunām, un iedzīvotāji varēs pretendēt uz kompensācijām.
Grobiņas pagasta iedzīvotājs Mārtiņš Petrevics: "Es esmu par. Varētu pat likt vairāk uz tās zemes, bet tie attālumi ir citiem par tuvu. Man tas viens vēja tornis atrodas 200 metrus no mājas. Un man nav nekādu problēmu. Tās ir cilvēku iedomas un iegribas."
Grobiņas pagasta iedzīvotājs Aldis Jegorenko: "Loģisks šis solis ir, jā, jo Eiropā cilvēki saņem kompensācijas. Un apmērs – grūti spriest, bet, kā saka, labāk kaut kas nekā nekas."
Grobiņas pagasta iedzīvotāja Linda Elsberģe: "Manuprāt, šīs kompensācijas varēja būt arī lielākas. Tā, lai es pateiktu precīzas summas, – to es nevaru, bet tas būtu jāskatās procentuāli no tā, ko šis vēja parks saražo."
Noteikumi paredz, ka vēja parku attīstītājiem būs jāmaksā ikgadējās kompensācijas 2500 eiro par megavatstundu gadā, šo summu sadalot vienādās daļās starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Dienvidkurzemes novadā norāda, ka summa nav liela, jo, piemēram, ceļu remontiem pašvaldība tērē 2,5 miljonus eiro gadā, bet kompensācijās saņemamā summa varētu būt labākajā gadījumā piecreiz mazāka.
"Tas noteikti nebūs primārais arguments, kāpēc akceptēt kāda lokālplāna izstrādi vai neakceptēt, jo pašvaldība ir tuvākā vara iedzīvotājam. Galvenais jeb primārais – mums ir jāieklausās iedzīvotāju viedoklī un vajadzībās," sacīja Dienvidkurzemes novada priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs ("Apvienotais saraksts").
Valdības nolemtais attiecas tikai uz tiem vēja parkiem, kas šobrīd vēl ir projekta stadijā un nav nodoti ekspluatācijā.
Turklāt kompensācijas varēs saņemt tikai tie cilvēki, kuru dzīvojamā māja būs nodota ekspluatācijā pirms būvatļaujas izsniegšanas vēja parka celtniecībai.
"Ir jābūt tai tiesiskajai paļāvībai, jo mēs nevaram attiecināt jaunos noteikumus uz jau esošajiem parkiem. Tur ir viena ļoti svarīga nianse. Tajā momentā, kad esošajā parkā viņi mainīs savu laiku nokalpojušās turbīnas uz jaunām, tajā momentā viņi automātiski tiks šajā jaunajā sistēmā," skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tāpat kompensācijas būs jāmaksā arī, ja tiks palielināta vēja parka jauda vai turbīnu skaits. Maksājumu apmērus iecerēts pārskatīt ne retāk kā reizi 5 gados.
