Rietumu sankcijas arvien vairāk vērstas pret Krievijas naftas un gāzes nozari, kuras peļņa veicina Kremļa kara mašīnu Ukrainā. Eiropa spējusi lielā mērā atteikties no gāzes importa.
Galvenās sankciju sekas "Gazprom" un enerģētikas nozarei ir eksporta apjomu samazināšanās, kas tikšot atjaunoti 2020. gada līmenī ne ātrāk kā 2035. gadā.
Saskaņā ar ziņojumu, kas "Gazprom" vadītājiem tika iesniegts pērn novembrī, paredzams, ka līdz 2035. gadam eksports uz Eiropu vidēji sasniegs 50–75 miljardus kubikmetrus gadā, kas ir tikai trešā daļa no pirmskara eksporta.
Pētersona Starptautiskās ekonomikas institūta vecākā līdzstrādniece Elīna Ribakova laikrakstam "Financial Times" norādījusi, ka "Gazprom" ir strupceļā un kompānija to ļoti labi apzinās.
Ziņojuma autori vēsta, ka Rietumu sankcijas nav ļāvušas uzņēmumam nodrošināt būtiskas tehnoloģijas, piemēram, turbīnas, kā arī citas detaļas un ekspertu darbaspēku.
"Gazprom" cer, ka Krievija noslēgs vienošanos ar Ķīnu par iecerēto gāzesvadu "Power of Siberia 2", palīdzot atjaunot uzņēmuma eksportu. Uzņēmums arī paļausies uz preferenciālu Kremļa atbalstu, lai saglabātu savas pozīcijas gāzes tirgū.
"Gazprom" ieņēmumi pērn sarukuši par 30%, un zaudējumi ir lielākie pēdējo 25 gadu laikā.