Ātrā mode ar lētām cenām un vilinošām reklāmām mudina daudzus eiropiešus ik pa dažiem mēnešiem iegādāties jaunas drēbes. Statistika liecina, ka katrs eiropietis gadā vidēji patērē 11 kilogramus tekstila. Lielākā daļa no tiem nonāk atkritumu poligonos.
No nākamā gada tekstila šķirošana obligāta
Lai cīnītos ar šo problēmu, ES no nākamā gada tekstila šķirošana būs obligāta.
Latvijā jau no šī gada 1. jūlija visiem uzņēmumiem, kas apģērbu ražo vai pārdod kā pirmie, būs jāmaksā 0,50 eiro nodoklis par katru kilogramu.
Bet, ja šie ražotāji un tirgotāji noslēgs līgumu ar profesionāļiem par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu, tad nodoklis nebūs jāmaksā, bet būs jāmaksā par saņemto pakalpojumu.
Viens no tiem ir uzņēmums "Zaļā josta", kuru pārstāv Mārtiņš Eglīte.
"Skaidrs ir viens, ka tas nenotiek viss uzreiz. Nevar vienā dienā sākt, un uzreiz visi cilvēki to darīs. Tas ir gadu laikā, periodam ejot lēnā garā, kamēr cilvēki arī paši pierod pie šādas jaunas lietas. Kaut vai kartons. Pirms gadiem 20 cilvēki nezināja, kāpēc tas atsevišķi kaut kur jānodod. Visi meta miskastē. Bet šobrīd jau kartons tiek vākts ļoti lielos apmēros no radītā apjoma. Un tāds pats plāns ir arī ar tekstila izstrādājumiem," skaidroja Eglīte.
Tekstils no konteineriem – reģenerācijai vai atkārtotai lietošanai
Eglīte pastāstīja, ka Latvijā jau ir simtiem konteineru, kuros ir iespējams nodot nolietotas drēbes un citus tekstilizstrādājumus. Tajos drīkst mest arī apavus. Tas, kas ar šīm lietām notiek tālāk, lielā mērā atkarīgs no tā, kas un kādā stāvoklī nonāk konteineros, sacīja "Zaļās jostas" pārstāvis:
"Tekstilizstrādājumi tiek savākti, visi tiek šķiroti, un skaidrs, ka tur būs arī tekstila izstrādājumi, kas vairs nav lietojami, ar kuriem vairs neko nevar darīt. Tādi tad iet uz pārstrādi vai reģenerāciju. Tie, ko iespējams vēl atkārtoti lietot, tiks vākti un apkopoti, lai varētu nodot tālākai atkārtotai lietošanai."
Reģenerācija šajā gadījumā nozīmē sasmalcināšanu un sadedzināšanu enerģijas iegūšanai.
Latvijā ar tekstila pārstrādi vēl nenodarbojas
Gan Eglīte, gan nevalstiskās organizācijas "Zaļā brīvība" ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule atzina, ka tekstilizstrādājumu pārstrāde joprojām ir ļoti sarežģīts uzdevums, ar ko Latvijā neviens uzņēmums vēl nenodarbojas.
Lielākās grūtības slēpjas tajā, ka daudzos audumos tiek sajaukta kokvilna ar dažādām sintētiskām šķiedrām.
Bet, ja zeķes jau ir cauras, bet tīras, tad tās var nodot reģenerācijai.
"Tad tieši tālākajā posmā sagriešana profesionāli varētu būt viens ceļš, pa kādu, piemēram, šīs zeķes nevis aizietu vienkārši sadzīves konteinerā, bet nonāktu, piemēram, celtniecības materiālu ražotnē, kur mēs ne tikai siltumu no tām zeķēm iegūstam, tās sadedzinot, bet arī pelnus paņemam un ieliekam cementa ražošanas procesā," skaidroja Akule.
Akule aicināja apģērbus pirms iemešanas konteineros nesagriezt, jo tad to pārstrāde būs gandrīz neiespējama. Turklāt tas ir arī aizliegts.
Vēl viens ceļš ir labdarības organizāciju konteineri. Tajos atstātais apģērbs lielākoties paliek Latvijā – vai nu nonāk pie labdarības organizācijām vai arī tiek pārdots labdarības mērķiem, norādīja Akule:
"Savukārt, ja mēs nododam tās lietas tekstila konteineros atkritumu apsaimniekotājiem, tad lielākā daļa – 82 procenti – aiziet uz ārzemēm."
Jaunā sistēma visā Eiropā radīs arī lielāku skaidrību par to, kas notiek ar apsaimniekošanai nodotajiem apģērbiem un apaviem, jo uzņēmumiem par to nāksies detalizēti atskaitīties.