Ierobežojumi, kas attiecas uz Ukrainas kviešiem, kukurūzu, rapša sēklām un saulespuķu sēklām, tika pieņemti Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā.
"Šie pasākumi joprojām ir nepieciešami uz ierobežotu laiku, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, kas saistīti ar nopietniem loģistikas sastrēgumiem un ierobežotu graudu uzglabāšanas jaudu pirms ražas novākšanas sezonas" piecās valstīs, teikts EK pirmdien izplatītajā paziņojumā.
Pēc Ukrainas Melnās jūras ostu bloķēšanas, sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, Ukraina bija spiesta lielāku daļu savas produkcijas eksportēt pa sauszemi caur ES kaimiņvalstīm.
Izrādot solidaritāti Ukrainai, ES 2022. gada maijā uz laiku atcēla importa nodevas Ukrainas lauksaimniecības produktiem. Taču Ukrainas graudu pieplūdums Austrumeiropas valstīs radīja spiedienu uz cenām un raisīja bažas par vietējo tirgu kropļošanu, un aprīlī Bulgārija, Ungārija, Polija un Slovākija vienpusēji aizliedza to importu.
Vēlāk tajā pašā mēnesī Brisele panāca vienošanos ar piecām dalībvalstīm, ļaujot tām līdz šā gada 5. jūnijam aizliegt četru Ukrainas lauksaimniecības kultūru importu, ja vien netiek kavēts to tranzīts uz citām valstīm.
Kijiva aicināja ES nepagarināt ierobežojumus pēc 5. jūnija. Ukrainas lauksaimniecības ministrs Mikola Soļskis izteicās, ka šie ierobežojumi ir tas pats, kas iedot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam "papildu ieročus" cīņai pret Eiropas vienotību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šos pasākumus nosauca par "protekcionistiskiem" un "nežēlīgiem".
Arī citas ES dalībvalstis, tajā skaitā Francija un Vācija, ir paudušas iebildumus pret "atšķirīgo attieksmi" bloka iekšējā tirgū.
