Eiropas Savienībā uzņēmumiem par negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi plāno sodu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā nobalsojis par savu nostāju sarunās ar dalībvalstīm attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par cilvēktiesību un ietekmes uz vidi integrēšanu uzņēmumu pārvaldībā. Eiroparlamentārieši jau ilgstoši vēlējušies panākt atbildību no uzņēmumiem, kas neņem vērā to radīto negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.

ĪSUMĀ:

  • Noteikumi paredz – uzņēmumiem būs jānovērš, jāpārtrauc vai jāsamazina to darbības negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi.
  • Uzņēmumiem būs arī jānovērtē savu piegādātāju, transporta, izplatīšanas vai pārdošanas partneru atstātā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi.
  • Noteikumi attieksies uz Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro.
  • Daļa deputātu norādījuši, ka noteikumi būtu jāpiemēro arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo noteicošs ir nevis uzņēmuma lielums, bet nodarītais posts.

Eiropas Savienībā uzņēmumiem par negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi draudēs sods
00:00 / 04:10
Lejuplādēt

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem uzņēmumiem būs jānovērš, jāpārtrauc vai jāsamazina to darbības negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi, piemēram, uz bērnu nodarbināšanu, verdzību, piesārņojumu vai bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Uzņēmumiem būs arī jānovērtē savu piegādātāju, transporta, izplatīšanas vai pārdošanas partneru atstātā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi. Jaunie noteikumi arī paredz, ka uzņēmumiem ir jāsadarbojas ar tiem, kurus skārusi to rīcība, tostarp cilvēktiesību un vides aktīvistiem, kā arī jāievieš sūdzību izskatīšanas mehānisms.

Uzņēmumiem būs jāīsteno pārejas plāns saskaņā ar Parīzes klimata līgumu, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz pusotram grādam pēc Celsija.

Lielo uzņēmumu gadījumā ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem plāna mērķu sasniegšana ietekmēs direktora mainīgo atalgojumu, piemēram, prēmijas.

Jaunie noteikumi attieksies uz Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro. Tāpat tie attieksies uz mātes uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 500 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 150 miljonus eiro. Taču tiks iekļauti arī uzņēmumi ārpus bloka, kuru apgrozījums pārsniedz 150 miljonus eiro, ja vismaz 40 miljoni eiro ir iegūti Eiropas Savienībā.

Uzņēmumi, kas neievēros noteikumus, būs atbildīgi par zaudējumu atlīdzināšanu, un valsts uzraudzības iestādes tiem var piemērot soda sankcijas. Šīs sankcijas ietver, piemēram, tādus pasākumus kā noteikumus pārkāpušā uzņēmuma publiska nosaukuma atklāšana, uzņēmuma preču izņemšana no tirgus vai naudas soda piemērošana vismaz 5% apmērā no to globālā apgrozījuma. Savukārt uzņēmumiem ārpus Eiropas Savienības, kas neievēros noteikumus, tiks aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos Eiropas Savienībā.

Kā būtiskus jaunos noteikumus raksturoja Eiropas Savienības tiesiskuma komisārs Didjē Reinderss: "Šie tiesību akti var būtiski ietekmēt to, kā uzņēmumi darbojas visā pasaulē. Tas var novest pie jaunu, ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības modeļu izstrādes, ko īsteno lielie uzņēmumi, kas darbojas Eiropas Savienības tirgū. To pieprasa daudzas ieinteresētās personas: patērētāji, investori, darbinieki un plašāka sabiedrība, kā arī daudzi uzņēmumi."

Kā preses konferencē skaidroja ziņotāja no sociāldemokrātu grupas Lara Voltera, korporatīvās atbildības likumam ir jānodrošina, ka nākotne ir uzņēmumos, kas veselīgi izturas pret cilvēkiem un vidi, nevis uzņēmumos, kas ir izveidojuši ieņēmumu modeli, kas atkarīgs no kaitējuma videi un ekspluatācijas. Viņa norādīja, ka lielākā daļa uzņēmumu savus pienākumus pret cilvēkiem un vidi uztver nopietni. Tomēr ir daži lielie tā dēvētie uzņēmumi "kovboji", kas noteikumus neievēro.

"Ir obligāti klimata un pārejas plāni, kas atbilst Parīzes nolīgumam. Ir sankcijas, ir atbildība. Un tas nozīmē, ka šis ir nopietns likums. Tas nav patīkams uzņēmumiem. Šis vairs nav korporatīvās sociālās atbildības projekts, ko mēs lūdzam uzņēmumiem ieviest, kas būtu brīvprātīgi. Tagad tā ir nopietna lieta. Un es esmu ļoti gandarīta, ka mēs esam tikuši pāri šai robežai," sacīja Voltera.

Daļa deputātu norādījuši, ka noteikumi būtu jāpiemēro arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo noteicošs ir nevis uzņēmuma lielums, bet nodarītais posts.

Citi savukārt bažījas, ka jaunie noteikumi ietekmēs Eiropas konkurētspēju.

Tomēr Voltera skaidroja, ka noteikumi pamatā paredz radīt vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem uzņēmumiem gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Viņa piebilda, ka kompānijām netiek prasīts cīnīties ar visām pasaules problēmām. Eiropas Parlamenta deputāte pauda pārliecību, ka tos, kas iestājas pret šiem noteikumiem, vada politiskas un komerciālas intereses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti