Siltā un mitrā laika dēļ dārzeņu saimniecībās šogad laba ķirbju raža

Pateicoties siltajam un arī mitrajam laikam, šogad dārzeņu saimniecībās ir laba ķirbju raža. Zemnieki atzīst, ka Latvijā ķirbjus izaudzē vairāk,  nekā pieprasa, tāpēc audzētāji meklē arī dažādas nišas tirgū – audzē sēklu vai eļļas šķirnes un arī meklē jaunas pārstrādes iespējas, piemēram, ražojot ķirbju miltus.

Ķirbju raža
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

Šogad ķirbji īpaši padevušies

Jāņa Hercberga saimniecībā "Vizbuļi" Dobeles novada Penkules pagastā piemājas siltumnīcā sakrauti spilgti oranžie, rozā, zaļie un zilganpelēkie ķirbji, kurus šeit uz lauka audzē pushektāra platībā. Šogad iegūtas apmēram 7 tonnas dažādu šķirņu ķirbju.

"Nav bijis tā, ka mums nebūtu ķirbju ražas, bet šogad tie, manuprāt, ir īpaši padevušies, jo bija pateicīgi laikapstākļi – silts un mitrs. Principā šogad griez, kuru ķirbi gribi, un tie visi ir saldi," stāsta Hercbergs.

Viņa saimniecībā ķirbjus gan stāda mazliet vēlāk, lai izvairītos no salnām.

"Ir bijuši gadi, kad tie arī mazliet apsalst, bet tāpat vienmēr izaug.

Vienu daļu stādām ar dēstiem un vienu daļu – sējam ar sēklām. Tā arī mums ir sava veida garantija, lai tie ķirbji izaug," pastāsta Hercbergs.

Bioloģiskā saimniecība jau 20 gadus izaudzētos ķirbjus lielākoties tirgo pārtikai tiešajā tirdzniecībā. Saimnieka novērojumi liecina, ka pieprasījums pēc ķirbjiem ik gadu ir mainīgs, un patērētāji arī labprāt paši ievāc sev ražu no lauka, kad saimniecībā ir atvērto durvju dienas.

Tomēr pieprasījums, pēc Hercberga teiktā, esot mazāks nekā pirms aptuveni pieciem gadiem. "Cilvēki vairāk pieprasa konkrētas šķirnes – cepamos vai zupām. Tāpat tagad cilvēki arī brauca pēc tās Halovīna galvas," piebilst saimnieks.

Vaicāts, cik perspektīva viņam šķiet šī dārzeņu kultūra, Hercbergs atzīst: "Ja ķirbjus varētu audzēt vismaz piecu hektāru platībā un varētu būt droši, ka visu arī varam pārdot, ja mēs varbūt vairāk attīstītu pārstrādi, tad tas arī izskatītos citādāk, bet šobrīd mēs ķirbjus audzējam, plānojot arī augu seku."

Ķirbju milti, sukādes un sēklas

Ludzas pusē dārzeņu saimniecībā "Griezītes" audzē ķirbjus lielākā platībā – aptuveni 5 hektāros. Lielāko daļu ražas nodod pārstrādei bērnu pārtikas ražotājiem, stāsta saimniece Zanda Trukšāne. Taču pēdējos gados saimniecībā arī paši eksperimentē ar pārstrādi un ražo ķirbju miltus.

"Pērn mums 2. jūnijā bija sals -4 grādi, lauks nosala un ražas nebija, jo ķirbjiem apstājās veģetācija, bet šogad, tā kā salnu nebija, raža ir ļoti laba. Mēs ķirbi arī žāvējam un maļam pulverī, un sanāk laba miltu alternatīva tiem, kas nevar lietot glutēnu, bet tajā pašā laikā to izmanto arī kā piedevu putrām un biezeņiem bērnu pārtikā. Tāpat arī sukādes taisām no ķirbja. Sākumā tas likās tāds kā papildu produkts, kuram īsti nav potenciāla, bet tagad izskatās, ka interese ir un pamazām tā aug," stāsta Trukšāne.

Savukārt bioloģiskās saimniecības "Salenieki" saimnieks Gustavs Norkārklis ķirbjus audzē jau 14 gadus. Sākotnēji arī pārdeva bērnu pārtikai, bet pēdējos gados ap 10 hektāros audzē tikai specifisku šķirni, ko izmanto pārtikas sēklu ieguvei un eļļas spiešanai. 

"Tad, kad audzējām ķirbjus pārsvarā svaigajam patēriņam, es biju vairāk atkarīgs no pircēja, no lielveikalu ķēdēm. Sadarbība gaužām slikta bija arī ar pārstrādes uzņēmumiem. Vienmēr tu nevari noteikt savu cenu. Bet, kad pārgāju uz sēklu ražošanu, man tas ir izdevīgāk un drošāk jūtos, un konkurence Latvijā nav tik liela.

Protams, jākonkurē ar Ķīnas ķirbju sēklām, tas ir vislielākais izaicinājums, bet kopumā tagad es pārvaldu savu ražošanu un man nediktē noteikumus lielveikalu ķēdes un pārstrādātāji.

Tāpēc esmu mainījis nozari," stāsta Norkārklis.

Tieši kailsēklu ķirbju šķirni novāc tikai šobrīd, un arī tai raža šajā sezonā ir laba.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti