ĪSUMĀ:
- Koalīcija novembra otrajā pusē vērtēs iespējas samazināt pārtikas cenas, EM piedāvā piecas versijas:
– noteikt uzcenojuma griestus ikdienas pārtikai;
– ieviest obligātu zemāko cenu katrā preču kategorijā;
– ieviest preču cenu digitālo salīdzināšanas rīku;
– aizliegt iznīcināt nepārdotās pārtikas preces;
– aizliegt pārmērīgas un ilgstošas atlaides.
Pieci iespējamie risinājumi
Šobrīd ir pieci iespējamie problēmas risinājumi. Pirmkārt, uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam. Šis priekšlikums paredz ierobežot tirgotāju rīcības brīvību cenu veidošanas politikā.
Otrs variants – zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā. Tas paredz noteikt ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā mazumtirgotājam brīvi pēc savas izvēles ir jāizvēlas vismaz viens savā tīklā esošs produkts, kuram jānosaka zemākā cena tirgū.
Vēl viens variants – preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešana. Tas nozīmē – pieejamu informāciju par tirdzniecības vietās pieejamo preču cenām noteiktām kategorijām. Tas saasinātu mazumtirgotāju konkurences cīņu par patērētāju un atsauktos uz cenu politiku.
Tāpat tiek vērtēta iespēja aizliegt iznīcināt nepārdotās pārtikas preces. Aizliegums mazumtirgotājiem utilizēt nepārdotās pārtikas preces, kas mudina mazumtirgotājus ziedot vai pārdot liekos produktus par pazeminātu cenu, padarot preces pieejamākas.
Vērtēts tiek arī aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas.
Cik daudz tērējam pārtikai?
Ekonomikas ministra padomniece komunikācijas jautājumos Katrīna Iļjinska norādīja, ka galvenais iecerētā plāna mērķis – lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pamata nepieciešamības precēm.
Tāpat ir nepieciešams novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm – tieši šo iepriekš bija konstatējusi Konkurences padome, taču nekādas rīcības, kā to ierobežot, nesekoja.
Ekonomikas ministrija ir apkopojusi datus, ka mājsaimniecības, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir 236 eiro, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē gandrīz 30% ienākumu, bet tie, kuri saņem 324 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, – vairāk nekā 25%.
Līdz ar to pamata nepieciešamības preču cenu samazinājums ir vairāk svarīgs tieši sociāli mazaizsargātajai iedzīvotāju daļai.
Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji šaubās, vai iecerētie risinājumi ko dos. Tajā pašā laikā iedzīvotāji arī norāda, ka pārtika ir dārga un kaut kas jādara, lai to mainītu.
Ekonomiste skeptiska
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, ekonomiste Ingūna Gulbe nepiekrīt ierobežojumu noteikšanai.
"Tieši valstiski regulēt cenas… Uz kurieni mēs aiziesim, kuras cenas regulēt un kuras ne?" retoriski jautāja Gulbe.
"Varbūt vairāk jāpalīdz mūsu ražotājiem kļūt konkurētspējīgiem, lai viņi spēj saražot lēti un galaprodukts veikalā sanāktu lēts. Varbūt ar savstarpējām sarunām panākt, ka tirgotāji neizmanto savu tirgus lielo spēku, jo ražotājs pret tirgotāju nav vienlīdzīgos nosacījumos, tā ir taisnība," sprieda Gulbe.
Gulbe uzskata, ka, nosakot cenu regulējumu, tā būtu iejaukšanās tirgus ekonomikā. Viņa baidās no tirgotāju pretreakcijas.
Lai arī ekonomikas ministrs norādīja, ka šie priekšlikumi palīdzētu veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās, Gulbe uzskata, ka tirgotāji savā sortimentā var arī neiekļaut Latvijā ražotus produktus vai tirgot tādus produktus, kuriem nav cenu griestu.
Precizējums
Precizēts Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas nosaukums.
Bet Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis Latvijas Radio pauda, ka mūsdienu apstākļos viss balstās uz konkurenci, bet cenu ierobežošana atgādinātu padomju laikus, kas "beidzās ar tukšiem plauktiem un preču deficītu". Līdzīgs piemērs esot Ungārija, kas mēģinājusi rīkoties līdzīgi un jau nonākusi Eiropas Komisijas redzeslokā.
KONTEKSTS:
Tematam par pārtikas cenu straujo kāpumu valdība pievērsās jau pavasarī, kad uzdeva Konkurences padomei un citām iestādēm sagatavot priekšlikumus cenu mazināšanai. Tie bijuši nepietiekami, tāpēc Ekonomikas ministrija pašlaik gatavojas uz papīra uzlikt plašāku pasākumu klāstu. Mērķis panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%.
