Šonedēļ ziņots, ka pērn Latvijā reģistrēts straujākais iedzīvotāju skaita kritums visā Eiropas Savienībā. Iemesls? Gadā Latvijā nomirst vairāk cilvēku, nekā piedzimst. Pērn Latvijā piedzima 14 490 bērni, un dzimstība turpina samazināties. Nākamgad valsts budžetā dzimstības veicināšanai ieplānots viens atbalsta mehānisms – strādājošajiem vecākiem vecāku pabalstu plānots saglabāt lielākā apmērā nekā līdz šim.
Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") pabalsta pieaugumu no 50% līdz 75% sauca par ļoti būtisku: "Vairs nebūs tā, ka tev pusi no tava pabalsta atņem, nedod līdz galam tāpēc, ka tu strādā. Tad ir tie 75%. Tam arī ir diezgan liela ietekme uz budžetu. To ieņēmumu nebūs, bet tas ir liels atbalsts strādājošajiem vecākiem. Es, protams, nevarētu piekrist, ka ar to pietiek un tad viss demogrāfijai ir izdarīts."
Labklājības ministrija prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā
bija lūgusi arī celt bērna kopšanas pabalstu līdz pusotra gada vecumam, dubultot ģimenes pabalstu ģimenēm, kurās aug viens bērns, un paaugstināt vienreizējo – bērna piedzimšanas pabalstu.
Kā arī citus pasākumus.
Šo priekšlikumu izpildei vajadzīgi daudzi miljoni eiro nākamgad, kuru nav, un pagaidām šie priekšlikumi noraidīti. Jo prioritāte nākamgad ir viena, un tā ir drošība, atzina Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētāja Ligita Gintere (Zaļo un zemnieku savienība), kas pārstāv to pašu partiju valdībā, ko nozares ministrs:
"Stāvoklis ir tikpat nemainīgi slikts kā iepriekš. Patiesībā tas jau arī nav nekāds pārsteigums. No valsts puses, protams, ieceres bija ļoti lielas, un arī tie skaitļi ir tādi iedvesmojoši. Bet pašreiz, skatoties budžeta iespējas, acīmredzot tas jaunajā budžetā diemžēl neīstenosies. Bet nu cerēsim, ka uz priekšu mums izdosies."
Vēlreiz aktualizēt atbalstu dzimstības veicināšanai nākamā gada budžeta veidošanā sola opozīcijas deputāti.
"Ja mēs runājam par to, ka mums ir drošība pirmajā vietā, vai tad bērni, kas ir faktiski Latvijas nākotne, arī nav tiešā veidā saistīti ar šiem drošības jautājumiem? Jo kam tad būs vajadzīga drošība un Latvijas valsts, ja mums nebūs bērni? Faktiski tā ir nauda, un tas ir budžeta jautājums! Un tur nekas neparādās," sacīja Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputāte Linda Liepiņa ("Latvija pirmajā vietā").
"Mēs atceramies pagājušā gada budžeta sarunas, kur tika solīts, ka nākamgad visi pabalsti tiks pārskatīti. Mēs redzam, ka nekas tāds nav noticis. Tie uzlabojumi ir dekoratīvi. Arī opozīcijā mēs būsim aktīvi ar šiem priekšlikumiem. Pirmkārt, sniedzot to, ko valdības partijas pašas ir solījušas gan no tribīnes, gan savās programmās," pauda Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputāts Gatis Liepiņš ("Jaunā Vienotība"), kas ir vienā partijā ar finanšu ministru, uzsvēra – ne visu var atrisināt ar naudu. Esot pārāk maz sieviešu reproduktīvā vecumā.
"Mēs redzam, ka diemžēl mums trūkst to māmiņu, kurām dzimst bērni. Mēs neatmetam ar roku. Nauda ir jāturpina ieguldīt bērnos, ģimenēs, un tas noteikti palīdz jau esošajām ģimenēm izšķirties par vēl kādu bērnu. Vai arī par pirmo bērnu."
Katrā ziņā iedzīvotāju skaita kritums un maza bērnu dzimstība ietekmēs kā budžetu, tā ikvienu cilvēku, minēja Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"):
"Demogrāfijas rādītāji nozīmē to, ka cerības sagaidīt veiksmīgu pensionēšanās vecumu attālināsies."
Un statistikas prognozes, kā arī investīcijas dzimstības veicināšanā neliecina par būtiskām izmaiņām tuvākā nākotnē.
