Pašlaik, uzņēmēju starpā konstatējot aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos, sodu var piemērot vienīgi pašām kompānijām, turklāt soda apmērs ir ierobežots. Šāda kārtība ģenerālprokurora Jura Stukāna ieskatā nav pareiza.
"Karteļa lietās nevienā lietā fiziska persona nav saukta pie atbildības. Bet visi uzņēmēji turpina darboties, un viss bizness turpinās. Kāpēc? Tāpēc ka tas ir izdevīgi pat samaksāt uzrēķinu, vienalga – bizness ir ieguvējs," pauda Stukāns.
Jautājums jau iepriekš bija raisījis debates parlamenta Juridiskajā komisijā, kur tas noraidīts. Tomēr tagad priekšlikums ticis līdz lemšanai arī Saeimas plenārsēdē.
"Tas nav normāli. Tā ir kaitīga darbība. Un, ja jūs man pajautāsiet, kāda atbildība ir paredzēta tiem, kas veic šo darbību, mana atbilde būs ļoti vienkārša – nekāda. Mums nav atbildības cilvēkiem par tādām darbībām. Nav," sacīja Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").
"Andrej Judin, jūs ar saviem priekšlikumiem par sodīšanu, par policejisko valsti, pret uzņēmējiem nemitīgi, jūs mani uzvelkat kaut kā īpaši.
Arī ar dažiem izteikumiem no šīs tribīnes šodien," Saeimas sēdē pauda opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas deputāte Linda Liepiņa.
Arī koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāts Gunārs Kūtris atzina: "Mums nevajag Latvijā par jebkuru darbību paredzēt kriminālatbildību. Beigu beigās mēs kriminālatbildību pataisīsim par ikdienas parādību, kriminalizēsim visu beigu beigās. Un beigās cilvēki sapratīs, ka kriminālatbildība – tā ir ikdienas parādība."
"Varbūt nenodarbosimies ar to, ka tiešām nestiprināsim vairs policejisku valsti, bet uzticēsimies arī vienreiz uzņēmējiem," piebilda Saeimas deputāts Edgars Putra ("Apvienotais saraksts").
Balsojumā Saeimas vairākums priekšlikumu noraidīja, par ko neizpratni paudusi prokuratūra. Tā aicinājusi kriminālatbildības ieviešanu tomēr atbalstīt.
"Mēs ar to varbūt plašāk saskaramies tā plašāk tieši karteļa lietās, kur tauta gaida, ka kāds tiks saukts pie atbildības, bet nevienu nesauc pie atbildības. Tad pārmet mums. Tāpēc mēs nācām ar šo iniciatīvu, ka šis jautājums būtu jāpārskata," skaidroja ģenerālprokurors.
Stukāns atzīmēja arī to, ka dažādās citās Eiropas valstīs šāda prakse jau pastāv.
