«Rail Baltica» Centrālās un lidostas staciju izbūve, iespējams, varētu izmaksāt tuvu miljardam eiro

Pat miljards eiro – iespējams, tik daudz varētu izmaksāt vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūve. Un tas ir divtik vairāk, nekā tam piesaistīts līdz šim, Latvijas Radio noskaidroja Satiksmes ministrijā.

ĪSUMĀ:

  • Pašlaik trūkst 40 miljonu eiro, lai norēķinātos ar būvniekiem un segtu sadārdzinājumu.
  • Satiksmes ministrija lūdz valdībai atrast šo naudu budžetā.
  • Staciju izbūves izmaksas, iespējams, var tuvoties miljardam eiro.
  • Nauda būs vajadzīga arī pamattrases būvniecībai, pirmos darbus paredz sākt pie Iecavas jau šovasar.
  • Finanšu ministrs par izmaksu kāpumu stacijām: Neredzu, kādā veidā mēs kaut tuvu tam varētu samaksāt
  • Arī Rīgai būs nepieciešami simtiem miljonu  eiro, lai sakārtotu stacijas apkārtni.

«Rail Baltica» Centrālās un lidostas staciju izbūve, iespējams, varētu izmaksāt tuvu miljardam eiro
00:00 / 02:39
Lejuplādēt

Lielākā problēma patlaban ir valsts makā trūkstošie teju 40 miljoni eiro, kas projekta īstenotājam Latvijā, uzņēmumam "Eiropas Dzelzceļa līnijas", ir jāizmaksā būvniekiem par jau padarītiem darbiem un to sadārdzinājumu.

Bez šīs naudas projekts uz priekšu nevirzīsies. Pagājušajā nedēļā Satiksmes ministrija valdībai nosūtīja informatīvo ziņojumu, lūdzot naudu budžetā atrast.

Staciju izbūves izmaksas, iespējams, var tuvoties miljardam eiro

Projekta īstenotājs Latvijā, uzņēmums "Eiropas Dzelzceļa līnijas," teica, ka informatīvajā ziņojumā ir iekļauta arī pilnā summa par Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūvi. Cik abas starptautiskās stacijas maksās, uzņēmuma vadītājs atteicās nosaukt, jo skaitļi vēl esot jāapstiprina.

"Eiropas Dzelzceļa līnijās" atklāja, ka līdz šim abām stacijām izdevies piesaistīt ap pusmiljardu eiro.

Lai darbus pabeigtu, vajag, iespējams, vēl tikpat – tā Latvijas Radio teica Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe.

"Esam uzsākuši ārējā audita iepirkumu, lai pārbaudītu izmaksu pieauguma pamatotību, tad arī mēs sapratīsim, par kādu ciparu mēs runājam. Sākotnēji vienojāmies par aptuveni 450 miljoniem eiro abām stacijām, bet laika gaitā šīs izmaksas ir pieaugušas. Ir dažādas aplēses, bet es šobrīd tās neminēšu, jo tās nav validētas," pauda ministrijas pārstāve,

SM pārstāve atzina, ka tā, iespējams, varētu būt tikpat liela summa kā patlaban piesaistītā.

Jautāta, vai izmaksas varētu tuvoties vienam miljardam eiro, ministrijas pārstāve atzina: "Jā, bet mēs nerunājam tikai par ēku. Mēs runājam par ēku un visu dzelzceļa infrastruktūru, kas ir tai apkārt. Drusciņ jāsaprot tas apjoms un mērogs."

SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe
00:00 / 00:42
Lejuplādēt

Nauda būs vajadzīga arī pamattrases būvniecībai. Pirmos būvdarbus paredz sākt pie Iecavas jau šovasar.

Finanšu ministrs: Neredzu, kādā veidā mēs kaut tuvu tam varētu samaksāt

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" gan norādīja, ka Satiksmes ministrija ar tādām summām valdību nav iepazīstinājusi.

"Eiropas Komisija mums lūdz nevis koncentrēties uz Rīgas atzaru, bet koncentrēties uz pamattrasi. Viņiem īsti nav skaidrs, ko tad mēs darīsim ar tām Rīgas stacijām, ja uz tām stacijām nebūs sliežu. Mēs arī pārskatām Eiropas fondu finansējumu, vai ir iespējams novadīt to," norādīja ministrs.

"Satiksmes ministrija šādas summas valsts budžetam nav pieteikusi, un valsts budžets šādas summas nav paredzējis.

Ja kāds ir izgājis ārpus savām mandāta robežām, tad lai šie cilvēki uzņemas atbildību. Arī nākamgad fiskālā telpa ir negatīva – 60 miljoni [eiro] –, un nākamajos četros gados es neredzu, kādā veidā mēs kaut tuvu tam varētu samaksāt," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens
00:00 / 00:52
Lejuplādēt

Satiksmes ministrijā kārtējo reizi uzsver, ka Rīgas atzars projektā ir kritiski svarīgs. Ministrijā nepieļauj domu, ka abas stacijas var palikt nepabeigtas. Tāpēc patlaban lielāku uzmanību pievērš Centrālās stacijas izbūvei.

Satiksmes ministra padomnieks Rasmuss Filips Geks pauda, ka "mēs ar Finanšu ministriju burtiski kopš decembra un tad vēlreiz kopš februāra skaņojam šo informatīvo ziņojumu par provizorisko pirmās fāzes tvērumu".

"Protams, šajā pirmās fāzes tvērumā ir norādīts, kādas varētu būt aplēses izmaksām, tai skaitā abām starptautiskajām stacijām, kur būvniecība jau ir uzsākta. Līdz ar to, protams, Finanšu ministrijai [tas] ir zināms. Šobrīd mēs no Satiksmes ministrijas puses esam piedāvājuši no Atveseļošanās noturības mehānisma jeb kovida naudas fondiem pārdalīt šīs stacijas daļas pabeigšanai aptuveni 110 miljonus [eiro]. Tas būtu viens virziens, kā mēs iztrūkumu nosedzam," sacīja Geks.

Satiksmes ministra padomnieks Rasmuss Filips Geks
00:00 / 00:36
Lejuplādēt

Lai paātrinātu procesu, ministrija apsver piesaistīt privātos partnerus.

Līdzīgi tas notika, būvējot Ķekavas apvedceļu. Izpēti veic "Eiropas Dzelzceļa līnijas", un valdība to varētu izskatīt septembrī, teica Geks.

Arī Rīgai būs nepieciešami simtiem miljonu

Bet tikmēr Rīgas pašvaldība šajā projektā ir aktīvi iesaistījusies un palīdzējusi tehniskos procesus paātrināt, tā trešdien raidījumā "Labrīt" teica pilsētas mērs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības".

"Pat esam izveidojuši speciālu "Rail Baltic" vienību no sešiem cilvēkiem, kas palīdz ātrāk skaņot projektus, ja tādi būtu, bet šobrīd viņi bremzējas. Šobrīd runā tikai par tām pamata divām sliedēm, bet no pilsētas puses jāiegulda milzīga nauda, lai mēs to visu teritoriju ap stacijām, šķērsojumiem loģiski iekļautu pilsētas transporta sistēmā," sacīja Ķirsis.

"No pilsētas puses vēl būs nepieciešami daudzi simti miljoni [eiro], par kuriem neviens šobrīd vispār nerunā [un] kas ir ārpus šiem miljardiem, par ko tiek runāts, [simtiem miljonu eiro būs vajadzīgi], lai sakārtotu stacijas apkārtni," atzina Rīgas mērs.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis
00:00 / 00:39
Lejuplādēt

KONTEKSTS:

Valdība nākamnedēļ skatīs ziņojumu par dzelzceļa infrastruktūras projekta "Rail Baltica" īstenošanu un lems par turpmāko projekta pārvaldību, bet premjerei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") pašlaik nav skaidrs, kā varēja rasties miljardiem liels naudas iztrūkums projektam. Tāpēc, "ja nebūs pārliecības, ka viss ir likumīgi, vērsīšos tiesībsargājošajās iestādēs", solīja premjere.

Iepriekš publiskajā telpā vairākkārt izskanēja, ka projekta izmaksas strauji aug; pērn rudenī LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka pirms sešiem gadiem "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro, bet nu jau tiek pieļauts, ka tas viss varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro.

Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni 3 miljardi eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Dzelzceļa līnijai "Rail Baltica" jābūt pabeigtai līdz 2030. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti