Pagājušājā gadā gan "Rimi", gan "Maxima" apgrozījums pārsniedzis vienu miljardu eiro. "Rimi" palielinājis peļņu gandrīz par 6% un tā bija 29 miljoni eiro, savukārt "Maxima" spējusi audzēt peļņu par 85% līdz 56 miljoniem eiro.
"Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule norādīja, ka peļņas pieaugums saistāms ar ilggadēju stratēģiju:
"Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija bijusi gana sarežģīta un izaicinoša, cilvēki ir meklējuši un joprojām meklē veidu, kā ietaupīt. Līdz ar to pieauguši divi svarīgi rādītāji mazumtirdzniecībā.
Pirmais – pieaudzis klientu skaits veikalos, un otrs rādītājs – pieaugusi viena pirkuma groza vērtība jeb, vienkārši sakot, vienā reizē cilvēki ir pirkuši vairāk."
Tāpat pērn esot samazinājušās elektrības cenas, kas ļāvis novirzīt ietaupīto uz cenu samazinājumu. Pozitīvus rezultātus esot devusi arī darba efektivitātes uzlabošana. Dupate-Ugule sacīja, ka uzcenojums neesot mainījies un pirmās nepieciešamības precēm tas esot ļoti zems. Gandrīz pusi no peļņas jeb 25 miljonus eiro "Maxima" pērn esot investējusi savos veikalos un algu celšanā.
Tikmēr "Rimi" pārstāve Inga Bite skaidroja, ka pieaugums bijis mērens un to izdevies sasniegt,
pateicoties jaunatvērtiem un modernizētiem veikaliem, kā arī preču plūsmas nodrošināšanai caur Rīgu uz abām kaimiņvalstīm.
Arī inflācijai pērn bijusi sava loma ieņēmumu kāpumā.
"Tas būtu jāskatās atkarībā no kategorijas un preču grupas. Piemēram, labi zinām, ka piena produkti pērn piedzīvoja dažādas pārmaiņas. Bija stiprs piena produktu [cenu] kāpums ar dažādām norisēm globālajos tirgos, bet šobrīd piena produktu cenas ir stipri samazinājušās," sacīja Bite.
Uzraugi konkurences trūkumu nekonstatē
Komentējot situāciju, biznesa augstskolas "Turība" docente Iveta Liniņa norādīja – lai gan "Lidl" ienākšana Latvijā konkurenci ir saasinājusi, ir nepieciešama vēl kāda nopietnāka spēlētāja ienākšana Latvijas tirgū: "Ja viņiem ir tāds peļņas pieaugums, kāpēc viņiem cenas laist lejā?"
Liniņa novērojusi, ka, pretēji gaidītajam, arī tirgus jaunpienācējs jau no pirmajiem mēnešiem kopš ienākšanas Latvijā cenas ir palielinājis.
Situāciju tirgū pētīja arī Konkurences padome (KP), kas secinājusi – pirms "Lidl" ienākšanas abu lielāko mazumtirgotāju tirgus daļa bija virs 60%, bet jaunais tirgus spēlētājs jau atņēmis līderiem tirgus daļu, provizoriski aizņemot 10–15% un ierindojoties trešajā vietā lielāko tirgotāju līderu sarakstā. KP gan nepiekrita tam, ka konkurences trūkst.
"Mēs par šo problēmu varētu runāt tādā gadījumā, ja pie mums nebūtu atnācis jauns tirgus spēlētājs un jau pieminētie "Maxima" un "Rimi" turpinātu audzēt tirgus daļas. Tad mēs aizietu uz to līmeni, kad cenu līmenis pircējiem šķiet ļoti augsts jau citu faktoru ietekmē, piemēram, globālo procesu ietekmē. Ja iekšējā tirgū nenāktu spēlētājs no malas, tad mēs varētu runāt par konkurences trūkumu," skaidroja KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane.
Tiesa, pastāv cita problēma –
atsevišķās Rīgas apkaimēs – centrā, Grīziņkalnā, Iļģuciemā, Juglā, Pļavniekos – konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma.
Par atsevišķu tirgotāju labajiem peļņas rādītājiem Uljane pauda pārsteigumu: "Iespējams, šie mazumtirgotāji ir panākuši sev vēlamo peļņu, uzliekot atsevišķām produktu kategorijām lielāku uzcenojumu, ņemot vērā, ka preces ir nepieciešamas."
KP pārstāve gan piebilda, ka šie rādītāji būtu jāanalizē plašāk, lai varētu vērtēt detalizētāk un izdarīt secinājumus.
