Līdz ar bāzes atvēršanu Viļņā 2004. gadā tika palielināts arī uzņēmuma maršruta tīkls, 27 galamērķiem no Rīgas tika pievienoti vēl 11 no Lietuvas galvaspilsētas.
"Šo 20 gadu laikā "airBaltic" kļuvis par ļoti nozīmīgu partneri ne tikai Viļņas, bet arī citu Lietuvas lidostu attīstībā. Es vēl pats atceros, kā pirms 20 gadiem ar "airBaltic" jauniegūto "Fokker 50" lidmašīnu devos no Viļņas uz Kopenhāgenu Dānijā,"
atminējās Lietuvas lidostu vadītājs Simons Bartkus, kurš ilgus gadus ir bijis saistīts ar aviāciju.
Sarunā ar portālu LSM.lv Bartkus vairākas reizes norādīja, ka stāsts nav tikai par Latvijas nacionālo lidsabiedrību un Viļņu, bet arī par Palangas lidostu, no kuras, pārsēžoties Rīgā, var nokļūt, piemēram, Amsterdamā vai Parīzē.
"Vēlos uzsvērt, ka uzņēmums nedomā tikai par Rīgu, jo, strādājot pie risku dalīšanas projekta, virzāmies uz jaunu galamērķu atvēršanu," sacīja Bartkus.
Par risku dalīšanas projektu sarunā ar LSM.lv sacīja arī "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss: "Mūsu sadarbība ar Lietuvas lidostām un Viļņas lidostu gadu gaitā ir attīstījusies pozitīvi, esam strādājuši kopā, lai ieviestu vairākus jaunus maršrutus, no kuriem lielākā daļa ir izvērtušies ļoti veiksmīgi. Mēs strādājam kopā arī pie riska dalīšanas projekta, lai apkalpotu divus jaunus maršrutus uz Lisabonu un Hamburgu."
BAS plāns paredzēja "airBaltic" no Rīgas pārcelt uz Viļņu
2011. gadā aviokompānijas akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) izteica priekšlikumu par "airBaltic" pārcelšanu no Rīgas uz Viļņu. Toreizējā Satiksmes ministrijas vadība šo iniciatīvu noraidīja, akcionāru līgumā ietverot punktu, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nevar mainīt bāzes lidostas atrašanās vietu.
Kā iemeslu bāzes lidostas maiņai BAS toreiz minēja, ka Viļņas lidosta attīstās daudz straujāk, kā arī tā ieguvusi augstāku vērtējumu.
Arī aviokompānijas vadītājs, vācu uzņēmējs Bertolds Fliks, kuram piederēja BAS un līdz ar to 47,2% "airBaltic" akciju, 2011. gadā izteicās, ka Latvijas valsts pēdējo gadu laikā nodarbojusies ar sistemātisku kaitniecību. "Nevienlīdzīgā tarifu politika Rīgas lidostā un ekonomikas ministra Arta Kampara ("Vienotība") izteikumi aviokompānijai radījuši 40 miljonu latu zaudējumus," 2011. gadā medijiem sacīja Fliks.
Joprojām svarīga reģionālā savienojamība
20 gadu laikā vairāki sadarbības nosacījumi ir palikuši nemainīgi, piemēram, vienota apņemšanās uzlabot ceļošanas iespējas un reģionālo savienojamību. Vienlaikus abas puses ir strādājušas pie kopīgiem mērķiem, lai šo sadarbību paceltu jaunā līmenī.
"Redzam, ka "airBaltic" turpina paplašināt savu maršrutu tīklu un lidojumos izmanto modernas lidmašīnas, bet vienlaikus tā nodrošina savienojamību ar citiem partneriem, kuri nav mūsu reģionā, piemēram, Francijas lidsabiedrību "Air France" vai ASV uzņēmumu "Delta"," runājot par sadarbību norādīja Bartkus.
Viņš arī akcentēja, ka skats nākotnē ir optimistisks un pašlaik nekas neliecina par to, ka varētu mazināties Viļņas loma uzņēmuma attīstības stratēģijā.
Lietuvas lidostu vadītājs, runājot par nākotni un "airBaltic" flotes paplašināšanos, norādīja, ka uzņēmumam ir visas iespējas ieņemt arvien lielāku tirgus daļu Viļņas lidostā un no trešās lielākās lidsabiedrības kļūt par otro lielāko.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība pašlaik Lietuvas lidostās atrodas trešajā vietā, atpaliekot no Ungārijas zemo cenu pārvadātāja "Wizz Air" un Īrijas zemo cenu kompānijas "Ryanair".
"Viļņa ir viena no "airBaltic" galvenajām bāzēm mūsu maršrutu tīklā, kur 2024. gadā bāzējam divas lidmašīnas un no kuras apkalpojam 19 maršrutus,"
pašreizējās lidsabiedrības pozīcijas raksturoja "airBaltic" izpilddirektors.
Viļņā lidosta turpina attīstīties un notiek jauna izlidošanas termināļa būvniecība
Pērnā gada 31. janvārī tika sākta Viļņas starptautiskās lidostas jaunā izlidošanas termināļa būvniecība. Toreiz aplēses liecināja, ka būvdarbi ilgs divus gadus un jau 2025. gada sākumā pasažieri varēs izmantot jauno termināli.
Lēmums par jauna termināļa būvniecību tika pieņemts, lai spētu apkalpot vairāk pasažieru, kā arī lai sekmīgāk ieviestu dažādas inovācijas.
"Jaunā termināļa būvniecība norit veiksmīgi, un mēs pat esam apsteiguši grafiku. Pašlaik esam stadijā, kad notiek tehnoloģisko sistēmu ieviešana un satiksmes shēmu izvietošana. Svarīgi, ka šie projekti notiek, netraucējot lidostas darbu un neradot liekus sarežģījumus pasažieriem," sacīja Bartkus.
Jautāts par grafika apsteigšanu, Bartkus norādīja, ka būvdarbus cer pabeigt šī gada rudenī un pēcāk sāksies termināļa testēšanas posms.
"Pabeidzot šo projektu, Viļņa varēs apkalpot līdz pat 8 miljoniem pasažieru gadā, un svarīgi, ka palielināsies arī ātrums, kādā varam apkalpot mūsu pasažierus,"
piebilda Bartkus.
Runājot par nākotnes attīstības plāniem, Bartkus norādīja, ka turpinās plānošanas darbs pie 2. un 3. termināļa rekonstrukcijas darbiem, kam būtu jāsākas 2025. gadā, kā arī tiek strādāts pie jaunā ielidošanas termināļa skiču projekta. Ielidošanas termināļa būvniecība būtu jāpabeidz līdz 2028. gadam.
