Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās galvenokārt patērē kurināmo koksni (kurināmās šķeldas, koksnes atlikumus un koksnes granulas), dabasgāzi un biogāzi.
Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā dabasgāzes patēriņš samazinājās par 38%, biogāzes patēriņš par – 11%, savukārt kurināmās koksnes patēriņš – tikai par 2%.
10 gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 79% līdz 45%, savukārt atjaunojamo energoresursu (AER) patēriņa īpatsvars būtiski pieaudzis, 2022. gadā sasniedzot 53%.
Līdz šim dabasgāze bijusi visvairāk patērētais energoresurss koģenerācijas stacijās, taču 2022. gadā pirmoreiz kurināmās koksnes patēriņš pārsniedzis dabasgāzes patēriņu koģenerācijas stacijās.
CSP dati liecina arī, ka 2022. gadā koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums bija 2 015,8 gigavatstundas (GWh), kas ir par 974,4 GWh jeb 33% mazāk nekā 2021. gadā, Elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās pēdējos desmit gadus (izņemot 2012. un 2017. gadu) veidoja vairāk nekā pusi no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma valstī, bet 2022. gadā tā atkal bija mazāk nekā puse – tikai 40%.
Salīdzinot ar 2021. gadu, pērn arī koģenerācijas stacijās saražotais siltumenerģijas apjoms samazinājās par 16%, sasniedzot 4 806,4 GWh jeb 62% no kopējā saražotā siltumenerģijas apjoma Latvijā (7 772,8 GWh). Siltumenerģijas izstrādes samazinājums skaidrojams ar augstāku vidējo gaisa temperatūru apkures periodā, kā arī taupības pasākumiem saistībā ar augstajām energoresursu cenām, norādīja CSP.
2017. gadā darbību veica vislielākais koģenerācijas staciju skaits pēdējo desmit gadu laikā – 204 koģenerācijas stacijas, bet no 2018. gada to skaits pakāpeniski sarūk. 2022. gadā darbojās par 34 stacijām mazāk nekā 2021. gadā jeb 119 koģenerācijas stacijas. Vairākas koģenerācijas stacijas 2022. gadā apturēja vai samazināja darbības apjomu augsto dabasgāzes cenu dēļ, citas darbību pārtrauca, jo tām beidzās valsts noteiktais atbalsts pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2022. gadā sasniedza 1 234,1 MW, kas ir par 34 MW mazāk nekā 2021. gadā un par 65 MW mazāk nekā 2017. gadā.
Pēdējo desmit gadu laikā vispārējās lietošanas koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars vidēji veidoja 97% (2022. gadā 1 206,5 MW), savukārt uzņēmumu koģenerācijas staciju elektriskā jauda veidoja 3% (2022. gadā 27,6 MW) no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. 2022. gadā četras vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu lielāku par 20 MW veidoja 86% no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās un 35% no valstī kopējās elektriskās jaudas – trīs no tām darbojās Rīgas, viena – Zemgales reģionā.
Fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars desmit gados ir samazinājies, un pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars, taču pēdējo trīs gadu laikā fosilo energoresursu īpatsvars ir atkal pieaudzis par 1,6 procentpunktiem. Vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas kāpums bija vērojams 2012. un 2013. gadā (par 80,2 MW), un no 2013. līdz 2022. gadam AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija 9–12% robežās no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda 2022. gadā bija par 19,3 MW mazāka un veidoja 132,5 MW. Vislielākais elektriskās jaudas samazinājums bija vērojams biogāzes koģenerācijas stacijām – par 26%, salīdzinot ar 2021. gadu.
2022. gadā vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija Vidzemē (94%) un Zemgalē (88%), kur kopējā elektriskā jauda reģionā bija attiecīgi 25,4 MW un 53,3 MW.
AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Kurzemē un Latgalē bija atbilstoši 72% un 57% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā – 21,6 MW Kurzemē un 18,8 MW Latgalē. Vislielākais fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 99% un 44% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā (Rīgā – 1 068,6 MW, Pierīgā – 45,7 MW).
Saražotais elektroenerģijas apjoms no AER koģenerācijas stacijās pērn bija 801,3 GWh, kas ir par 60,5 GWh mazāk nekā 2021. gadā. Desmit gadu laikā elektroenerģijas izstrāde AER koģenerācijas stacijās palielinājusies par 60%, visaugstākais elektroenerģijas saražotais daudzums no AER bija 2018. gadā (943,7 GWh), pēc kura novērojams pakāpenisks kritums.
Saražotais elektroenerģijas daudzums AER koģenerācijas stacijās 2022. gadā veidoja 22% no kopējās valstī vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no AER (15% biomasas koģenerācijas stacijas, 7% – biogāzes koģenerācijas stacijas).
Latvijā visaugstākā elektroenerģijas izstrāde novērota Rīgā, kur pēdējo piecu gadu laikā saražotās elektroenerģijas īpatsvars svārstījās 60–71% diapazonā no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Turpretī Kurzemē un Latgalē bija viszemākie elektroenerģijas izstrādes īpatsvara rādītāji no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās, kas vidēji pēdējo piecu gadu laikā attiecīgi veidoja 4% un 6%. Pierīgā un Zemgalē elektroenerģijas izstrādes līmenis piecu gadu periodā bija 8–15% robežās, bet Vidzemē elektroenerģijas īpatsvars no 2018. līdz 2022. gadam bija 4–7% robežās no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas apjoma.
CSP atzīmēja, ka Latvijas mērķis līdz 2030. gadam ir sasniegt 50% AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2021. gadā bija 42,11%.
