Lietuvā un Igaunijā optimistiskāki
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa vērtē, ka gadskārtējais pētījums, kurā iedzīvotāji novērtē savu finansiālo situāciju, raksturo arī ekonomikas kopējo situāciju.
"Pilnīgi noteikti labs vidusslānis, turīgs, ir ļoti laba bāze ekonomikas procesiem. Viņi ir prasīgāki pret paši savu izglītību, bērnu izglītību, pret dažādiem politikas jautājumiem, valsts attīstību kopumā, un tāpēc pilnīgi noteikti tas ir svarīgs aspekts, uz ko skatīties arī valsts attīstības kontekstā," akcentē Kropa.
Vienlaikus viņa atzīst, ka iedzīvotāju sajūtu līmenī vērtējums par viņu finansiālo situāciju pasliktinās:
"Mums mazāk cilvēku sāk sevi pieskaitīt vidusslānim un arī turīgajam slānim, palielinās to iedzīvotāju skaits, kas sevi pieskaita drīzāk trūcīgo iedzīvotāju slānim.
Kaimiņvalstīs ir gluži pretēji – Lietuvā un Igaunijā to skaits, kas sevi pieskaita trūcīgajiem, samazinās un vairāk ir tādu, kas sevi pieskaita vidusslānim. Latvijā pie turīgajiem sevi pieskaita nedaudz virs 1%, bet kaimiņos tie ir 5%–8%."
Vidusslānis izjuta izmaksu šoku
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede skaidro – tam, ka vidusslānis Latvijā nedaudz, bet samazinās, ir objektīvi iemesli.
"Ekonomika arī ir cikliska.
Mēs tikko saskārāmies ar izmaksu šoku, un uzreiz parādījās šajā pētījumā, ka vidusslānis nosacīti jūtas sliktāk, viņiem liekas, ka viss tagad ir kļuvis dārgāks, tā tas ir.
Piedzīvojām pēdējos gados energokrīzi, piemēram, centrālo banku mēģinājumu tā kā cīnīties ar inflāciju, bet tas arī nāca ar augstākām procentu likmēm, un, protams, ka mēs visi izjutām dzīves dārdzību," iemeslus uzskaita Priede. "Atkal tas vecais stāsts par ekonomikas struktūru – cilvēkiem ir iespējas pelnīt. Tas ir stāsts par produktivitāti. Tātad cilvēki, kas strādā šajās industrijās, rada augstāku pievienoto vērtību, un tas nozīmē, arī vairāk pelna naudu."
Vidusslāni raksturo ne tikai ienākumu līmenis, bet arī tas, ko ar šiem ienākumiem iespējams izdarīt, un visbiežāk tiek minēts nekustamais īpašums, spēja segt visus obligātos ikmēneša maksājumus, iespēja vismaz reizi gadā nedēļu ilgi aizceļot uz ārvalstīm, kā arī iespēja izmantot privātās un maksas medicīnas pakalpojumus.
Jūtas nevienlīdzīgi
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks vērtē, ka mājsaimniecību finansiālās situācijas pašnovērtējums arī norāda uz nevienlīdzības sajūtu.
"Tāda subjektīvā vidusslāņa sajūta ir saistīta ar to, kā mēs katrs jūtamies salīdzinājumā ar citiem, un tas ir rādītājs, kas norāda nevis uz objektīvu, bet gan uz vairāk vai mazāk nevienlīdzības sajūtu. Jo vairāk ir šīs nevienlīdzības sajūtas, jo pieaug vēlme to kompensēt ar kaut kādām lietām, kurās mēs varam savu piederību vidusslānim demonstrēt.
Jo cilvēkiem ir mazāki ienākumi, jo lielāku daļu ienākumu viņi velta šiem ārišķīgajiem statusa demonstrējumiem."
Savukārt Priede uzsver – vidusslānis ir sabiedrības mugurkauls: "Protams, ir dažāda veida priekšnoteikumi, lai būtu vidusslānis. Un viens no tiem ir arī izglītības līmenis – ja cilvēki iegūst augstāko izglītību, spēja pelnīt pieaug gandrīz vai automātiski. Izglītība, protams, arī nosaka to, vai cilvēks spēj domāt vairāk ilgtermiņā."
Pēc aptaujāto iedzīvotāju domām, lai vidusslānis Latvijā augtu, jāsamazinās dzīves dārdzībai un nodokļiem, valstij jāveicina uzņēmējdarbība un jāmazina nevienlīdzība.
