18 Āfrikas valstis bija pārstāvētas divu dienu forumā Ārlietu ministrijā, lai stiprinātu Latvijas un vairāk nekā miljardu iedzīvotāju lielā kontinenta attiecības. Vairāk nekā simts dalībnieku apsprieda politisko un ekonomisko sadarbību –
Latvijas eksports uz Āfrikas valstīm pārsniedzis 600 miljonu eiro slieksni. Eksportēti ir graudi, kokrūpniecības materiāli, arī digitālās tehnoloģijas.
Speciālo uzdevumu vēstnieks Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka sadarbībā novērojama divvirzienu kustība: "No vienas puses, mēs redzam, ka latvieši, baltieši arvien vairāk vēlas izzināt Āfriku, bet ir arī līdzīga vilkme no Āfrikas. No 54 Āfrikas Savienības valstīm 52 ir nozīmējušas savus vēstniekus vai savas kontaktpersonas. Un arī šeit ļoti kupls Āfrikas pārstāvju skaits ir apliecinājums tam, ka ir interese par mūsu attiecībām. Un dažādi digitālie rīki – tas varbūt ir visperspektīvākais virziens."
Jānis Kapenieks ir viens no latviešiem, kam ir bizness Āfrikā, – viņa uzņēmums "JASDATA Solutions" Ugandā sniedz biznesa datu analīzes pakalpojumus.
"Es domāju, ka pamatā galvenais ir Āfrikā atrast uzticamus partnerus, un tad, kopīgi saliekot visus spēkus, kopā virzīties uz priekšu," vērtēja Kapenieks.
Eksperts: Daudzas Āfrikas valstis mainījušas nostāju pret Krieviju
Latvijas diplomāti sarunās arī strādāja, lai vairotu Āfrikas valstu atbalstu Latvijas kandidatūrai uz ANO Drošības padomi. Atsevišķi runāts arī par politiskiem un drošības jautājumiem, tostarp Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz Āfriku.
Politikas un drošības eksperts no Dienvidāfrikas Fontehs Akums stāstīja, ka lielākā daļa Āfrikas valstu ANO ir tendētas balsot atbalstoši Ukrainai, tomēr arī Krievija cenšas izvērst savu ietekmi.
"Sākotnēji Āfrikā redzējums bija, ka karš notiek Ukrainā ar Krieviju, kas ir lielvalsts, un Ukrainu atbalsta Eiropa un ASV. Un Āfrika no tā palika nomaļus.
Taču karš arvien vairāk ietekmēja pārtikas, degvielas, mākslīgā mēslojuma cenas, auga inflācija. Un tas ir mainījis daudzu Āfrikas valstu pozīciju," skaidroja Akums.
"Ja skatāmies, kā Āfrikas valstis balso ANO Ģenerālajā asamblejā, lielākajai daļai ir tendence balsot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, jo tas ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums. Tomēr ir dažas valstis, kas ir balsojušas, balstoties uz attiecībām, ko tās nesen izveidojušas ar Krieviju. Daudzas Sāhelas reģionu valstis vai nu atturējušās, vai arī balsojušas par Krieviju, ņemot vērā drošības saistības, kas tām izveidojušās. Tomēr ir skaidrs, ka lielākā daļa Āfrikas valstu uzskata, ka suverenitāte ir svarīga un Krievijas iebrukums Ukrainā ir starptautisko tiesību pārkāpums."
Tikmēr Pildegovičs norādīja, ka Āfrikas kolēģi aicināti piedalīties pēc divām nedēļām gaidāmajā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izsludinātajā Ukrainas miera samitā Šveicē.
"Jāsaka, ka vairākas Āfrikas valstis ir indicējušas, ka piedalīsies. Piemēram, būs pārstāvēta Gana, būs pārstāvēta Kenija. Mēs arī, protams, vērojam to, kā notiek iekšpolitikas pārmaiņas Āfrikas valstīs. Nesen bija svarīgas vēlēšanas Dienvidāfrikā, cerams, ka arī šī valsts ieņems tādu Ukrainai labvēlīgāku nostāju.
Protams, mēs izmantojam šo iespēju, lai pateiktos tām Āfrikas valstīm, kuras līdz šim ir atbalstījušas Ukrainu. Teiksim, Zambija, Malāvija. Kenija ir bijusi ļoti skaļa.
Protams, šie kontakti arī mums palīdz vairāk izprast šo valstu vajadzības. Runājot par pārtikas drošību, runājot par piegāžu ķēžu drošību, mūsuprāt, Āfrikas kontinentu nekādā ziņā nedrīkst ignorēt," sacīja Pildegovičs.
Ārpolitikā izvēršoties plašākā ģeogrāfiskā laukā, Latvijas diplomāti cer, ka šādas sanāksmes ar Āfrikas valstīm turpmāk būs ikgadējas.
