Pēc attālinātām tikšanās reizēm Covid-19 pandēmijas laikā naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC+ ir pulcējusies uz klātienes sanāksmēm Vīnē. OPEC+ organizācijas sastāvā ir lielākās naftas eksportētājvalstis un naftas ieguvējvalstis, starp kurām ir naftas giganti Saūda Arābija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti un Krievija. OPEC+ dalībvalstis iegūst aptuveni 40% no pasaules jēlnaftas, tāpēc organizācijas politiskajiem lēmumiem var būt liela ietekme uz naftas cenām.
OPEC+ izaicinājums šobrīd ir satricinātais naftas tirgus ar nestabilu piedāvājumu un nenoteiktu pieprasījumu Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Kopš pagājušā gada oktobra naftas alianse ir samazinājusi naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā. Dažas dalībvalstis aprīlī paziņoja arī par papildus brīvprātīgiem naftas ieguves samazinājumiem.
Naftas tirgus analītiķi bija gaidījuši, ka OPEC saglabās savu pašreizējo politiku, taču vakar parādījās pazīmes, kas liecina, ka, nemainot politiku, varētu neizdoties pietiekami stabilizēt naftas tirgu.
Tirdzniecības izpētes organizācijas "Blue Line Futures" prezidents Bills Baruhs neuzskata, ka pēc sanāksmēm Vīnē notiks krasi samazinājumi naftas ieguvē un eksportā.
"Es domāju, ka viņi paliks uz esošā ceļa. Viņi paziņoja par iepriekšējo samazinājumu aprīļa sākumā, taču tas bija redzams tikai maijā. Nedomāju, ka notiks vēl kāds sekojošs samazinājums, jo nav pagājuši pat trīs mēneši kopš iepriekšējā. Naftas tirgos vēl joprojām tiek sagaidīts naftas deficīts, taču, pieaugot Ķīnas pieprasījumam, situācija stabilizējas. Domāju, ka viņi būs pacietīgi, taču pieaug spriedze starp Saūda Arābiju un Krieviju," skaidroja Baruhs.
Lielākā daļa delegāciju, ierodoties Austrijas galvaspilsētā uz sanāksmi, atteicās komentēt iespējamos politiskos lēmumus, tomēr neoficiālas ziņas liecina, ka
naftas ieguve varētu vēl tikt samazināta par vienu miljonu barelu dienā. Ja tas tiktu apstiprināts, tad kopējais samazinājumu apjoms sasniegtu aptuveni 4,5 procentus no globālā pieprasījuma.
Tomēr Irākas naftas ministrs Agajans Abdelgānī pirms sanāksmēm Vīnē norādīja, ka šāds aprēķins ir pāragrs.
Lielākās OPEC+ dalībvalstis ir Krievija un Saūda Arābija. 2020. gada martā starp valstīm izcēlās strīds un partnerattiecības uz mēnesi tika pārtrauktas, taču Maskava un Rijāda sakārtoja attiecības un kopš tā abu valstu nostājas ir vienotas. Tagad ir radušās bažas, vai Rijādai izdosies pārliecināt Maskavu samazināt naftas eksportu, jo Krievija ir ļoti atkarīga no naftas ieņēmumiem Rietumu sankciju dēļ. Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks norādījis, ka neredz vajadzību organizācijai mainīt kursu. Tomēr no otras puses Saūda Arābijai ir vajadzīgs cenu paaugstinājums, lai līdzsvarotu savu budžetu.
Rietumvalstis ir apsūdzējušas OPEC+ manipulācijās ar naftas cenām un globālās ekonomikas graušanu. Rietumi arī apsūdz organizāciju par nostāšanos Krievijas pusē, neskatoties uz Rietumu sankcijām saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
