Liepājas Pētertirgus nav nejauši izvēlēta vieta, kur notiek domnīca par tēmu "Gastronomijas tūrisms". Līdzās dalībniekiem gulstas jauno rabarberu raža, lociņi un citi lauku labumi, kuru atslēgas vārds ir sezonāls un vietējs. Notikuma rīkotāji ir zīmola "Liepāja Gourment" izveidotāji ir Kristīne Puķīte un Marks Dīlers (Mark Dieler), kuri ar pasaules pieredzi un savu aizraušanos ar labu ēdienu aktualizē to arī Liepājā.
"Ēdiens, mūzika, kas ir mums tuvas sirdij. Mums Latvijā ir tik daudz foršu produktu, mums ir četras sezonas, kas daudzās vietās pasaulē nav, mums ir arī ļoti daudz labu pavāru. Mēs gribējām, lai arī Liepājā notiek tās lietas, sākām strādāt kopā un sadarboties ar labākajiem Latvijas pavāriem un taisīt pasākumus arī Liepājā," stāsta Puķīte.
Domnīcā iesaistījies arī Cēsu restorāna "KEST" līdzīpašnieks un šefpavāru alianses "Slow Food Latvija" līdzdibinātājs Māris Jansons. Gastronomijas tūrisms un tā nozīme Latvijas ekonomikā ir temats, par ko pavāri runājot jau piecpadsmit gadus.
"Tas nav tikai saistīts ar gastronomijas tūrismu uzreiz no Skandināvijas vai no Eiropas, bet arī vietējie cilvēki veido gastronomijas tūrismu, kas ir ļoti svarīgi, ja vietējie nevar to uzturēt, ārzemniekiem atbraucot, tas šeit nebūs, tas ir jāsaprot. Tūristu ziemā Latvijā ir maz. Mēs ļoti ceram uz vietējo auditoriju, es tieši šeit domāju nevis Rīgu, bet reģionus – Cēsis, Kuldīga, Liepājā, Jelgavu, Valmieru un tā tālāk," skaidro Jansons.
Māris Jansons uzsver, ka tendences mainās, jo arvien vairāk labi pavāri, kuri ieguvuši pieredzi galvaspilsētā, dodas strādāt uz reģioniem.
"Tāpēc ar visiem spēki labi pavāri brauc ārpus Rīgas. Tendence mainās. Mēs cenšamies attīstīt un popularizēt restorānu kultūru, ēšanu ārpus mājas arī provincēs un mazākās Latvijas pilsētās. Tad, kad tas būs nostabilizējies, tad būs tieši tā, kā mēs vēlamies. Lai tas būtu ilgtermiņā, ir svarīgi visu cauru gadu. Nevienu biznesu nevar uztaisīt tikai uz vasaru, uz sezonu un aiztaisīt ciet. Tu nevari ne darbiniekus dabūt, neko, tas tā nestrādā," turpina Jansons.
Latvijai iegūstot "Michelin" zvaigzni, gastronomijas tūristam tas ir galamērķis visu gadu. Gastronomijas tūrisma domnīcā ar savu pieredzi dalījās Vācijas kulinārijas šovu vadītājs, vairāku kulinārijas grāmatu autors un "Michelin" zvaigžņu titula ieguvējs Fabio Hābelis (Fabio Haebel). Viņš vienmēr saviem studentiem saka, ka tieši pats produkts ir karalis.
"Es ceru, ka atbrīvosimies no tendencēm kā tādām, vairāk koncentrēsimies un mantojumu lietām, jo modes lietas nāk un iet, bet vēsturiskās mantojumu lietas paliek. Ja arī kāda modes lietai ir jāpaliek, tad tā būs tendence izmantot pilnīgi visu no augu pasaules, ja, piemēram, cep, zivi, izmanto visu no zivs, bet tad liec klāt cūku taukus, kas pastiprina garšu," stāsta Hābelis.
Domnīcā uzaicināta piedalīties arī mājražotāju kooperatīva "Provinces produkti" dibinātāja Agnese Arne-Štencele, pārstāvot liellopu audzēšanu un ar to saistīto produktu piedāvājumu tirgū. Viņa uzsver arī liellopu audzēšanas nozīmi, lai uzturētu pļavas, bet ikdienā nākas saskarties ar citādu skatījumu par liellopu produktiem.
"Ir viegli atvest Argentīnas steiku, bet tāpēc jau mums jāstāsta, ka Argentīnā ir, iespējams, intensīvi audzēts, varbūt tur ir klāt antibiotikas klāt gaļai. Mēs par to neko nezinām, bet daudzās vietās tieši to piedāvā. Kaut arī Latvijas liellopu gaļa, lai arī izmaksas sarēķinot, nav lēta, bet mēs varam garantēt, ka tā ir bioloģiska, ekoloģiska liellopu gaļa," uzsver Arne-Štencele.
Zināms papildus grūdiens tieši Kurzemes reģionam būs Liepājas Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss 2027. gadā.
"Esam jau ieskicējuši dažādus projektus, ko esam nosaukuši "Pie laimes galda". Laimīgas mājas simbols, jo paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Protams, caur ēdienu gatavošanu, pasniegšanas veidu un tā tālāk, tas ir svarīgs rituāls arī latviešu kultūrā," par iecerēm stāsta Baiba Bartkeviča.
Pavāri joprojām uzsver, ka tieši PVN likmes samazināšana nozarei būtu viens no instrumentiem situācijas uzlabošanai, ļautu attīstīties un ietaupīt ziemas mēnešiem.
