Latvijas Bankas prognozes liecina, ka šogad ir gaidāma pavisam neliela izaugsme tautsaimniecībā, nevis recesija, kā tika lēsts iepriekš. Tiesa, lēstā izaugsme ir minimāla – vien pusprocents.
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, ir jābūt pieejamām finansēm, un otrdien par šo tematu plašāk diskutēs Saeimas atbildīgā komisija. Uz sēdi ir aicināti gan uzņēmēji, gan atbildīgo iestāžu un arī banku pārstāvji.
Tieši bankas spēlē nozīmīgu lomu tajā, kā veicināt naudas pieejamību tautsaimniecībai, atzīmēja Rostovskis, uzsverot, ka bankas Latvijā nav tik pretimnākošas kā kaimiņvalstīs, un tam sekas ir konkurētspējas problēmas. "Ja mēs salīdzinām [Latviju] reģionāli ar Lietuvu un Igauniju (..), un nedaudz plašāk ar Skandināviju un Poliju, tad Latvijas uzņēmējiem situācija ir sarežģītāka," piebilda Rostovskis.
LTRK aicinājums ir bankām aktīvāk finansēt uzņēmējus, lai neradītu situācijas, kad ārvalstu uzņēmumam Latvijā ir vieglāk saņemt finansējumu nekā pašmāju uzņēmumam, pastāstījas Rostovskis.
"Mēs savu banku sektoru esam atdevuši uz āru. Mums pamatā finanšu sektorā ir ārvalstu bankas, lielā daļā gadījumu lēmumi tiek pieņemti ārpus Latvijas. (..) Ir daudzi kredīti, kur zviedru uzņēmums saņem finansējumu, bet Latvijas uzņēmums nesaņem," pauda LTRK prezidents.
Vaicāts par banku virspeļņas nodokli, par kuru finanšu ministrs rosinās diskusiju, Rostovskis sacīja, ka LTRK ieskatā tas "nav labākais virziens, jo bankas ir komersanti, kam darbojas tie paši uzņēmējdarbības principi".
"Aicinājums ir runāt nevis par virspeļņas nodokli, bet gan par to, kā mēs būtiski palielinām kreditēšanu," piebilda LTRK prezidents.
KONTEKSTS:
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, politiķi apņēmās "neraustīt nodokļu sistēmu" un izmaiņas veikt tikai reizi šī sasaukuma laikā. Finanšu ministrija (FM) gatavojas caurskatīt visus nodokļus, vai tie strādā efektīvi. Tāpat sākts darbs pie darbaspēka nodokļu pārskatīšanas, izveidojot jaunu sadarbības platformu.
Pēc 2023. gada budžeta apstiprināšanas sāka izskanēt atsevišķi konkrētāki priekšlikumi. Veselības ministre saskata iespēju veselības aprūpei novirzīt 14% no sociālā nodokļa, kas gan uzreiz izpelnījās kritiku. Savukārt finanšu ministrs rosinās diskusiju par banku virspeļņas nodokli.
Latvijā lielākās darba devēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – iesniegušas FM vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu, tostarp tiek rosināts Latvijā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu un izvērtēt iespēju esošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus aizvietot ar pabalstu.
Tikmēr Fiskālā disciplīnas padome aicināja valdību, plānojot darbu pie nodokļu izmaiņām, uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās ietekmes.
